Sakas grīņi
Jaunumi
Misija
Kā mūs atrast?
Struktūra
Vēsture
Gada pārskati
Dabas interešu aizstāvība
Iedzīvotāju un NVO līdzdalības celšana
Dabas aizsardzības plāni
DA plāna izstrāde dabas liegumam Sātiņu dīķi
DA plāna izstrāde dabas liegumam Ruņupes ieleja
DA plānu pasākumu efektivitātes novērtējums
COASTLAKE
Dviete
MARMONI
Zivjērglis
Baltijas grīšļu ķauķis
SNOWBAL
Hydroplan
FOR-REST
GRASSSERVICE
Lietuvas kartēšana
EKOenerģija
Bioloģiskās daudzv. monitoringa aktualizācija
Citi projekti
Sludinājumi
Fotogalerija
Saites
Publikācijas
Dabas skola Ķemeros
Zooloģijas muzejs
Dabas takas un torņi

 

liela izmēra apavi

Projekta nosaukums

Dabas aizsardzības plāna izstrāde dabas liegumam “Sakas grīņi”

Norises laiks

2004. gada maijs – decembris

Finansētāji

AS “Latvijas Valsts meži” Dienvidkurzemes mežsaimniecība

Projekta norises vieta

Liepājas rajona Sakas novads

Projekta vadītāja

Liene Salmiņa

Kontaktinformācija

telefons

7830995

fakss

7830291

e-pasts

lsalmina@latnet.lv

adrese

Kronvalda bulvāris 4, Rīga, Latvija, LV-1010

Projekta mērķis bija sagatavot dabas aizsardzības plānu dabas liegumam “Sakas grīņi”. Dabas aizsardzības plāna izstrādes laikā inventarizēti gan augi un biotopi, gan putnu un bezmugurkaulnieku sugas. Veikti augsnes pētījumi, lai grīņa sārtenes biotopos noteiktu minerālvielu saturu augsnē un novērtēts teritorijas hidroloģiskais stāvoklis. Projekta laikā notika informatīvā sanāksme un trīs uzraudzības grupas sanāksmes.

Analizējot īpaši aizsargājamo sugu un biotopu sastopamību valstī un citur Eiropā, noteiktas dabas aizsardzības prioritātes dabas liegumā. Augstākā prioritāte ir sugām un biotopiem, kuri Latvijā ir ļoti reti un lokāli izplatīti, un to saglabāšanā dabas liegumam tāpēc ir vislielākā nozīme. Tie ir sekojoši biotopi: slapji virsāji ar grīņa sārteni, grīņa tipa meži un dabiskie meža biotopi. Dabas liegums “Sakas grīņi” ir labākā zināmā vieta Latvijā, kur sastopami slapjie virsāji ar grīņa sārteni.

Dabas lieguma apsaimniekošanas ilgtermiņa mērķis ir saglabāt slapjos virsājus ar grīņa sārteni, grīņa tipa mežus un īpaši aizsargājamās augu un dzīvnieku sugas dabas liegumā un sekmēt grīņa sārtenes izplatīšanos.

Plāna izstrādi pozitīvi ietekmēja visu ieinteresēto pušu labvēlīgā attieksme pret slapjo virsāju ar grīņa sārteni saglabāšanu. Galvenais faktors, kas negatīvi ietekmē komunikāciju starp sabiedrību un dabas aizsardzības institūcijām un ekspertiem, ir neatrisinātais jautājums par kompensācijām privāto meža zemju īpašniekiem. Dabas liegumam sagatavots individuālo aizsardzības un izmantošanas noteikumu projekts, kā arī ieteicamais zonējums.

Pamatojoties uz informāciju par apsaimniekošanas vēsturi dabas liegumā, virsāju saglabāšanai nepieciešamajiem apstākļiem un ievērojot mazākā riska principu, noteikti sekojoši prioritārie pasākumi dabas liegumā “Sakas grīņi”:

  • Nevēlamo koku un krūmu izciršana virsājos ar grīņa sārteni;
  • Virsāju atjaunošanas eksperimentu veikšana;
  • Apsaimniekošanas pasākumu efektivitātes monitorings;
  • Grīņa sārtenes vitalitātes un sugas izplatīšanās iespēju pētījumi;
  • Ūdens līmeņa mērījumu veikšana virsājos;
  • Apmeklētāju plūsmas organizēšana, sabiedrības informēšana.

Liene Salmiņa

 

 

 

Ziedo Latvijas dabai!

Vārds
E-pasts
Komentārs

 

Eiropas vides birojs