Hidroloģiskā stāvokļa novērtējums purvos
Jaunumi
Misija
Kā mūs atrast?
Struktūra
Vēsture
Gada pārskati
Dabas interešu aizstāvība
Iedzīvotāju un NVO līdzdalības celšana
Dabas aizsardzības plāni
DA plāna izstrāde dabas liegumam Sātiņu dīķi
DA plāna izstrāde dabas liegumam Ruņupes ieleja
DA plānu pasākumu efektivitātes novērtējums
COASTLAKE
Dviete
MARMONI
Zivjērglis
Baltijas grīšļu ķauķis
SNOWBAL
Hydroplan
FOR-REST
GRASSSERVICE
Lietuvas kartēšana
EKOenerģija
Bioloģiskās daudzv. monitoringa aktualizācija
Citi projekti
Sludinājumi
Fotogalerija
Saites
Publikācijas
Dabas skola Ķemeros
Zooloģijas muzejs
Dabas takas un torņi

 

liela izmēra apavi

P. Zālītis, A. Indriksons, M. Seilis veicot purvu hidroloģisko novērtējumu

2004. gada rudenī veikta projektā iekļauto purvu (Cenas tīrelis, Klāņu purvs, Vasenieku purvs un Vesetas palienes purvs) apsekošana un hidroloģiskā stāvokļa aptuvena novērtēšana.

Izdarīta literatūras analīze, lai izvēlētos piemērotāko purvu hidroloģiskā stāvokļa monitoringa un dambju būves metodiku, kas nodrošinātu augstā purva raksturīgās veģetācijas atjaunošanos. Pamatā izmantojama holandiešu zinātnieka J.G. Strīfkerka (J. G. Streefkerk) metodika, kas paredz purva atjaunojamās daļas virsmas nivelēšanu 100 x 100 tīklā, lai varētu paredzēt iespējamos ūdens plūsmas virzienus pēc ūdens līmeņa pacelšanas.

Cenas tīrelī ierīkotas pirmās gruntsūdens novērošanas akas starp nosusināšanas grāvjiem un purva neskartajā daļā. Tas nepieciešams, lai raksturotu ūdens līmeņa augstuma un svārstību atšķirības purva neskartajā un pārveidotajā daļā.

Hidroloģiskais monitorings nepieciešams, lai pamatotu ierīkojamo dambju skaitu grāvjos. Dambju un grāvju bloķēšanas vietu skaits jāprojektē ar aprēķinu, lai gruntsūdens līmenis purvā nebūtu zemāks par 10 cm no purva virsmas un arī ūdens līmeņu starpība starp bloķēšanas vietām nebūtu lielāka par 10 cm. Piemēram, ja grāvja dibena virsmas kritums uz 100 metriem ir 20 cm, tad šajā grāvja posmā projektējami 2 dambji.

Valsts Zemes dienestā iegūta nepieciešamā informācija par purvu tuvumā esošajiem normālā augstuma punktiem (reperiem), lai noteiktu gruntsūdens spoguļa un purva virsmas augstumu virs jūras līmeņa.

 

Aigars Indriksons, Latvijas Valsts Mežzinātnes institūts “Silava”

 

Uz projekta sākumu


 

 

 

Ziedo Latvijas dabai!

Vārds
E-pasts
Komentārs

 

Eiropas vides birojs