Vētras postījumi Ziemeļgaujas projekta teritorijā
Jaunumi
Misija
Kā mūs atrast?
Struktūra
Vēsture
Gada pārskati
Dabas interešu aizstāvība
Iedzīvotāju un NVO līdzdalības celšana
Dabas aizsardzības plāni
DA plāna izstrāde dabas liegumam Sātiņu dīķi
DA plāna izstrāde dabas liegumam Ruņupes ieleja
DA plānu pasākumu efektivitātes novērtējums
COASTLAKE
Dviete
MARMONI
Zivjērglis
Baltijas grīšļu ķauķis
SNOWBAL
Hydroplan
FOR-REST
GRASSSERVICE
Lietuvas kartēšana
EKOenerģija
Bioloģiskās daudzv. monitoringa aktualizācija
Citi projekti
Sludinājumi
Fotogalerija
Saites
Publikācijas
Dabas skola Ķemeros
Zooloģijas muzejs
Dabas takas un torņi

 

liela izmēra apavi

Vētras postījumi Ziemeļgaujas projekta teritorijā

Vētra, kas plosīja Latviju, nav saudzējusi arī Ziemeļgaujas projekta teritoriju. Lielākais zaudējums ir noticis Valkas pagastā, kur par vētras upuri kļuvis bioloģiski vērtīgo zālāju noganīšanai izveidotā liellopu ganāmpulka bullis Bjorns.

Vētras postījumi Ziemeļgaujas projekta teritorijā

Vētra, kas plosīja Latviju, nav saudzējusi arī Ziemeļgaujas projekta teritoriju. Lielākais zaudējums ir noticis Valkas pagastā, kur par vētras upuri kļuvis bioloģiski vērtīgo zālāju noganīšanai izveidotā liellopu ganāmpulka bullis Bjorns. Dzīvniekam vētrā uzkrita koks, salaužot mugurkaulu.  

"Highlander" šķirnes bullis Bjorns bija daudzu Zaubes pagasta z/s "Kalna Bērziņi" ganāmpulku ciltstēvs un simbols. Bjorna pēcnācēji nogana dabiskās pļavas Engures ezera dabas parkā, Abavas ielejā, Randu pļavās un citās Latvijas vietās. Aizsāktie darbi Ziemeļgaujas ainavu apvidū, protams, tādēļ nebeigsies – ganāmpulkam tuvākajā laikā piemeklēs jaunu "vadoni".

"Highlander" šķirne ir viena no vecākajām gaļas govju šķirnēm pasaulē, kura izveidojusies bez krustošanas ar citu šķirņu dzīvniekiem. Šīs šķirnes dzīvnieki ir izturīgāki pret slimībām un aukstiem laika apstākļiem (tiem ir biezs, garš apmatojums). Līdzīgi meža dzīvniekiem, šie liellopi labprāt ēd krūmus un iztiek bez speciālas piebarošanas.

Bjorns no Vācijas tika ievests Latvijā 1998. gadā ar mērķi radīt dzīvei daļējā savvaļā piemērotus krustojumus ar citām govju šķirnēm, kas vēlāk tiktu izmantoti dabisko pļavu un ganību uzturēšanai. Šādiem gaļas šķirņu ganāmpulkiem nav nepieciešamas kūtis un piebaroti tie tiek tikai ziemas periodā. Parasti kūti aizstāj nojume, kuru šie dzīvnieki izmanto diezgan reti, pārsvarā dzīvojot zem klajas debess.

Vētrā no nogāztajiem kokiem stipri cietuši arī projekta ganību aploki. Vienlaicīgi ar vētru teritoriju piemeklēja arī plūdi, tādēļ daļa no aploku žogiem šobrīd atrodas zem ūdens.