Draudi un paredzamie rezultāti pēc to novēršanas

• Atklātu pļavu teritoriju samazināšanās, aizaugšana ar  krūmiem un kokiem 
• Pļavu platību fragmentācija
• Pļavu kvalitātes degradācija
• Ūdens režīma izmaiņas
• Pāragra zāles nopļaušana
• Pļavu uzaršanas risks
• Pļavu apmežošana
• Ozolu ieaugšana krūmos
• Ozolu bojāšana, dedzinot sauso kūlu 
• Zemniekiem trūkst zināšanu par bioloģiskās daudzveidības saglabāšanu pļavās
• Zemniekiem nav pieredzes un zināšanu par pieteikšanos Lauku attīstības plāna finansiālā atbalsta programmām
• Apsaimniekošanas plānošanas pieredzes trūkums reģionos un vāja likumdošanas bāze apsaimniekošanas plānošanai.

Atklātu pļavu teritoriju samazināšanās, aizaugšana ar  krūmiem un kokiem - ~ 2400 ha palieņu pļavu tiks atjaunotas kopā 15 dažādās vietās Latvijā. Pie kopējās paredzētās palieņu pļavu atjaunošanas

Krūmu ciršana palieņu

pļavu atjaunošanai ir

fiziski smags darbs.

platības tiek ieskaitīta arī pirmreizējā pļaušana. Tā nepieciešama tajās aizaugušajās lauksaimniecības zemēs, kuras nav pļautas vai ganītas jau vairākus gadus un vajadzīgas lielas pūles, lai šo pļavu atkal atsāktu apsaimniekot.  Saimniekiem paredzēts maksājums par krūmu ciršanu un pirmreizējo pļaušanu. Turpmāk viņi varēs pretendēt uz Lauku atbalsta dienesta paredzētajiem

Pļavu platību fragmentācija - 980 ha no agrākajām pļavām, kuras ir daļēji vai pilnībā aizaugušas ar krūmiem, tiks atjaunotas. Aizaugšana ar krūmiem bieži novērojama, tiem ieviešoties pamestos meliorācijas grāvjos. Krūmu joslas atdala agrāk pastāvošās vienlaidu pļavas platības un izveidojas nošķirtas nelielas pļavas. Līdzīgi notiek arī nemeliorētajās vietās, kur ieviesušies krūmu puduri pļavas sausākajās vietās un sadala vienmērīgo pļavas platību.

Krūmu puduri Kalnciema pļavās sadala vienlaidus palieņu pļavu

Pļavu kvalitātes degradācija - Krūmu un koku ieviešanās pļavās rada papildus noēnojumu, kas nav labvēlīgs daudzām palienē augošām augu sugām. Degradāciju izraisa arī pārāk intensīva ganīšana u.c. Pļavu kvalitāte, kāda nepieciešama griezei Crex crex*, ķikutam Gallinago media* un mazajam ērglim Aquila pomarina* tiks atjaunota kopumā ~2400 ha no apsaimniekojamām palieņu pļavām. Sekojoša apsaimniekošana arī pēc projekta beigām nodrošinās nepieciešamo kvalitāti ilglaicīgi (taču skatīt arī draudu #11).

Ūdens režīma izmaiņas – Tā kā projekta laikā netiek plānota nekāda iejaukšanās jau eksistējošās hidrotehnoloģiskajās sistēmās, tad galvenais akcents būs uz šī drauda izraisīto negatīvo seku likvidēšanu. Pļavu fragmentācija un aizaugšana ar krūmiem. Tas tiks sasniegts, atjaunojot ap  2270 ha meliorēto palieņu pļavu. Ap 960 ha no agrākajām pļavu teritorijām ir pilnībā aizaugušas ar krūmiem. Tādejādi arī iznīcinot krūmus tiks panākta palieņu pļavu vienlaidus platību atjaunošanās.

Meliorācijas grāvis gar Lukstiņu pļavu un meža malu NATURA 2000 teritorijā  "Vidusburtnieks"		Meliorācijas grāvis Silzemnieku laukos, kas ietekmē ūdens režīmu NATURA 2000 teritorijā "Burtnieku ezera pļavas"

Pāragra zāles nopļaušana - Tiks organizēti izglītojoši semināri (6) un mācību braucieni Latvijā (6), ielūdzot ap 400 zemnieku no projekta teritorijām. Tiks demonstrēti piemēri par bioloģiski vērtīgo zālāju apsaimniekošanu, atliekot pļaušanu līdz noteiktajam datumam, kāds labvēlīgs vēliem ligzdotājiem - piem. griezei Crex crex*.

Zāles pļaušanai jānotiek pēc 10.jūlija

Pļavu uzaršanas risks - Tiks organizēti izglītojoši semināri (6) un mācību braucieni Latvijā (6), ielūdzot ap 400 zemnieku no projekta vietām. Tiks veicinātas alternatīvas dabai draudzīgas apsaimniekošanas metodes (piemēram, pļaušana vai ekstensīva lopu ganīšana).

Uzarta paliene Dvietes krastā - ļoti jutīga zona, īpaši ja tiek pielietoti minerālmēsli		Ziemāju sējumi Ilūkstes un Dvietes palienē pēc ilgstošiem plūdiem

Pļavu apmežošana -Latvijā kokrūpniecība un mežsaimniecība ir galvenā ražojošā nozare un īpaši lauku reģionos tā bieži kļūst par vienīgo naudu nesošo nozari. Loģiski, ka zemes īpašnieki saskata kokos daudz lielāku vērtību un neizmantotās lauksaimniecības zemes daudz labprātāk aizstāda ar mežu. Tā ir normāla prakse, kuru veicina arī atsevišķi nozares uzņēmumi (Piemēram, Latvijas Finieris, kurš par brīvu deva mazos bērziņus cirsmu un atmatā atstāto lauksaimniecības zemju apmežošanai).  Tāda prakse nav pieļaujama bioloģiski vērtīgajos zālājos un īpaši jau palieņu pļavās. Lai pareizi skaidrotu situāciju un konsultētu zemes īpašniekus par šiem jautājumiem, tiks organizēti izglītojoši semināri un mācību braucieni Latvijā. šajos semināros kā arī sadarbībā ar plašsaziņas līdzekļiem tiks veicinātas alternatīvas dabai draudzīgas apsaimniekošanas metodes (piemēram, pļaušana vai ekstensīva lopu ganīšana, demonstrējot arī ekonomisko pamatojumu, kas balstītos uz agrovides maksājumu organizēšanu). 

Ozolu ieaugšana krūmos - tiks atjaunoti 112 ha krūmiem aizaugušo parkveida pļavu (6530*) īpašu uzmanību pievēršot lielo dimensiju vecajiem ozoliem.

Ozolu bojāšana, dedzinot sauso kūlu – Tiks organizēti izglītojoši semināri (6) un mācību braucieni Latvijā (6), ielūdzot ap 400 zemnieku no projekta vietām. Ar izglītības aktivitāšu palīdzību mēs ceram novērst ozolu koku bojāšanu, tādejādi arī saglabājot dzīvesvietu lapukoku praulgrauzim Osmoderma eremita*. Daudzās vietās atsevišķi ozoli cieš no nekontrolētas kūlas dedzināšanas. Uguns iznīcina ozola saknes, kuras apdzīvo lapukoku praulgrauža Osmoderma eremita* kūniņas. Vietējie iedzīvotāji jāizglīto par nelabvēlīgajām sekām, ko var izraisīt šāda neapdomīgi rīcība.

2005.gada 21.maijā Pededzes lejtecē tika atrasti deviņi
lielu dimensiju ozoli ar ļaunprātīgas dedzināšanas sekām.

Zemniekiem trūkst zināšanu par bioloģiskās daudzveidības saglabāšanu pļavās - Paredzēts organizēt izglītojošus seminārus (6) un apmācības braucienus Latvijā (6) un uz ārzemēm (3) ielūdzot vismaz 100 apsaimniekotājus un zemniekus no projekta vietām. Paredzēts sagatavot zālāju apsaimniekošanas rokasgrāmatu, lai izplatītu informāciju par dabai draudzīgām zālāju apsaimniekošanas metodēm arī ārpus projekta norises vietām.

Zemniekiem nav pieredzes un zināšanu par pieteikšanos Lauku attīstības plāna finansiālā atbalsta programmām -  Lai nodrošinātu ilgstošu un nepārtrauktu palieņu pļavu apsaimniekošanu pēc projekta noslēgšanās, tiks veicināta pieteikšanās valsts finansiālajam atbalstam par bioloģiski vērtīgo zālāju apsaimniekošanu. Līdz 300 zemnieku tiks ielūgti uz 6 reģionālajiem semināriem. Projekta komanda palīdzēs zemniekiem praktiskajā pieteikumu sagatavošanā, lai tālāk tos iesniegtu Lauku atbalsta dienestā.

Informatīvajā sanāksmē Dundagā klātesošajiem pašvaldību vadītājiem un Raķupes ielejas zemju īpašniekiem tiek stāstīts par valsts paredzētajām subsīdijām lauksaimniecībā.

12.

Apsaimniekošanas plānošanas pieredzes trūkums reģionos un vāja likumdošanas bāze apsaimniekošanas plānošanai. - Paredzēts sagatavot 15 projekta vietu Dabas aizsardzības plānus, ietverot kopējo Īpaši aizsargājamo dabas teritoriju platību ap 14 050 ha. Tiks veidots zonējums, nosakot visatbilstošāko aizsardzības režīmu un atbilstošās saimnieciskās metodes, kādas ne vien ir atļautas, taču arī vēlamas. Vismaz 8 personas no reģioniem tiks papildus apmācītas dabas aizsardzības plānu sagatavošanā. Tiks ieviesta likumdošanas bāze saimniecības plānošanai Īpaši aizsargājamās dabas teritorijās. Tas turpmāk veicinās aizsardzību un pareizu apsaimniekošanu visās citās palieņu pļavās Latvijā.

Dabas aizsardzības plāna apspriešana NATURA 2000 teritorijai "Vidusburtnieks"		Sabiedriskā apspriešana Dabas aizsardzības plānam "Mugurves pļavas"

* ar zvaigznīti norādīts sugas zinātniskais nosaukums vai arī biotopu gadījumā - NATURA 2000 kods atbilstoši Biotopu direktīvas pielikumam.