Zilā govs Engures ezera dabas parka ganībās
Jaunumi
Misija
Kā mūs atrast?
Struktūra
Vēsture
Gada pārskati
Dabas interešu aizstāvība
Iedzīvotāju un NVO līdzdalības celšana
Dabas aizsardzības plāni
DA plāna izstrāde dabas liegumam Sātiņu dīķi
DA plāna izstrāde dabas liegumam Ruņupes ieleja
DA plānu pasākumu efektivitātes novērtējums
COASTLAKE
Dviete
MARMONI
Zivjērglis
Baltijas grīšļu ķauķis
SNOWBAL
Hydroplan
FOR-REST
GRASSSERVICE
Lietuvas kartēšana
EKOenerģija
Bioloģiskās daudzv. monitoringa aktualizācija
Citi projekti
Sludinājumi
Fotogalerija
Saites
Publikācijas
Dabas skola Ķemeros
Zooloģijas muzejs
Dabas takas un torņi

 

liela izmēra apavi

Zilā govs Engures ezera dabas parka ganībās

Projekta "Engures ezera dabas parka dabas aizsardzības plāna ieviešana" ietvaros uz Engures ezera dabas parku ir atceļojis vēl viens ļoti interesants, iemītnieks – Latvijas Zilā govs. Šī ir ļoti reti sastopama šķirne, kas faktiski atrodas uz izmiršanas robežas. Valsts ganāmpulku reģistrā atrodam ziņas par 89 govīm...

Projekta "Engures ezera dabas parka dabas aizsardzības plāna ieviešana" ietvaros uz Engures ezera dabas parku ir atceļojis vēl viens ļoti interesants, iemītnieks – Latvijas Zilā govs. Šī ir ļoti reti sastopama šķirne, kas faktiski atrodas uz izmiršanas robežas. Valsts ganāmpulku reģistrā atrodam ziņas par 89 govīm, no kurām 50 ir ar zināmu izcelšanos arī no tēva puses. Tiesa, kopš pagājušā gadsimta 90. gadu vidus, kad ar Apvienoto Nāciju organizācijas Pārtikas un lauksaimniecības daļas finansiālo atbalstu tika īstenoti vairāki pasākumi zilās govs aizsardzībai un saglabāšanai, to skaits ir atsācis palielināties. Latvijas zilā govs ir unikāla šķirne, par kuras izcelsmes vietu tiek uzskatīta Latvija, Kurzemes jūrmala. Sākotnēji tās piederējušas tikai lībiešu zemniekiem, bet kā liecina ieraksti liellopu ciltsgrāmatā, pagājušā gadsimta trīsdesmitajos gados tās bijušas sastopamas arī Vidzemes,­ Valmieras un Cēsu novados. Šīs, tikai Latvijai raksturīgās gotiņas, ir noturīgas gan pret aukstumu, gan lietu, gan vēju. Tās saviem saimniekiem aizvien ir patikušas ar pieticīgumu, uzticību, izturību pret dažādām kaitēm. Padomju okupācijas laikā fermu veidošanas dēļ sākās šīs šķirnes bojā eja. Zilo govju izzušanu sekmēja arī mākslīgā apsēklošana, kurai izmantoja brūno buļļu spermu.

Līdz  ziemai zilā govs ganīsies Engures ezera rietumu krasta ganībās, bet iestājoties ziemai, tā tiks izmitināta vienā no Ķūļciema pagasta zemnieku saimniecībām, kur par to rūpēsies saimniecības īpašnieki. Toties jau nākamajā pavasarī gotiņa dosies ganībās uz Mērsraga piekrastes pļavām, kur tā ganīsies līdz nākamajai ziemai.