Bioloģiskā lauksaimniecība Latvijā

Bioloģiskā lauksaimniecība Latvijā tāpat kā citur pasaulē attīstās divos virzienos : 
1)     bioloģiski - dinamiskā lauksaimniecība, kuras pamatlicējs ir Rūdolfs Šteiners, 
2)     organiski - bioloģiskā lauksaimniecība - pamatlicēji Hanss Millers un Peters Rušs

Bioloģiski - dinamiskā lauksaimniecība

Bioloģiski - dinamiskā lauksaimniecība pamatojas uz R.Šteinera mācību antrofosofiju. Kā sākums šāda veida domāšanai bija pārmērīga minerālmēslojuma pielietošana lielākajās saimniecībās Vācijā. Īpašu vērību R.Šteiners pievērsa saražotās produkcijas kvalitātei, ja nelieto vienveidīgu minerālmēslojumu.

Dabiskā veidā veicinot augu un dzīvnieku veselību, viņš attīstīja priekšstatus par biodinamiskajiem preparātiem, kuri piesaistot kosmiskos spēkus optimizē visus dzīvības procesus. Attīstījās arī nedalāma, cikliski orientēta, kibernētiska domāšanas struktūra. 1924.gadā Vācijā nodibinājās lauksaimnieku antropozofiskā pētniecības iestāde, kura veicināja antropozofiskās domāšanas izplatīšanu.

Organiski - bioloģiskā lauksaimniecība

Organiski - bioloģiskā lauksaimniecības idejas 30.gadu sākumā iezīmējās vispirms Šveices zemnieku kustībā. Tās pamatlicējs ir biologs un lauksaimniecības politiķis doktors Hanss Millers.

Organiski - bioloģiskās lauksaimniecības koncepcija nepievēršas filozofiskiem aspektiem, bet gan ir stingri balstīta uz dabas zinātnēm.

Neizmantojot sintētiskos slāpekļa minerālmēslus un ķīmiskos augu aizsardzības līdzekļus ir iespējams saražot augstvērtīgus pārtikas produktus un arī nodrošināt zemnieku saimniecībām regulārus ienākumus.

Organiski - bioloģiskā lauksaimniecība pamatojas uz senām zemniecības tradīcijām un uz mikrobioloģiskām ārsta Dr. Petera Ruša zināšanām.

Īpaši uzsvērta ir augsnes auglība aktivizējot augsnes bioloģiskos procesus, galvenokārt mikroorganismu darbību.

Bioloģiskā lauksaimniecība ir ilgtspējīga, jo pamatojas uz dabas procesu izpratni: vispirms uz apzināšanu, ka viss, kas ir ap mums un mūsos nāk no saules, plašākā nozīmē no kosmosa enerģijas. Augi ir vienīgais dzīvības veids, kas spēj uztvert un ar zaļajām lapām fotosintēzes procesā saules enerģiju pārstrādāt organiskajās vielās.

Tikai pateicoties šai augu spējai un respektējot to, ir iespējama cilvēku, dzīvnieku u.c. organismu, ieskaitot augsnes mikroorganismus, pilnvērtīga dzīve. Pavērojot uzmanīgāk, izrādās, ka katrs augs ar kādu savu īpašību ir vajadzīgs augsnes mikro un makroorganismiem, citiem augiem, arī cilvēkam. Tiem visiem ir sava, šķiet, mērķtiecīgi paredzēta vieta harmoniskas vides veidošanā.

Dabā katram organismam, kas grasās iznīcināt citus ir paredzēta pretdarbība – augu slimībām ir antagonisti, kaitīgiem kukaiņiem ir virsparazīti u.t.t.

Bioloģiski ražotos produktus iegūst, saimniekojot ar dabiskām bioloģiskām metodēm t.i. nelietojot ķīmiskos pesticīdus un minerālmēslus (netērē enerģiju to ražošanai, neiznīcina nezāles, kaitēkļus un sīkbūtnes ar indēm), bet veicinot auga dabisko barošanos no ūdens, gaisa un augsnes ar saules enerģijas un mikroorganismu palīdzību.

Saimniekošanas priekšnoteikums ir veselīga augsne, kas ir dabiska un dzīva vienība ar daudzveidīgu floru un faunu. Tikai veselīgā augsnē var izaudzēt veselīgus augus un iegūt veselīgu pārtiku un kas ir ne mazāk svarīgi - veselīgu lopbarību.

Ražas palielināšanai baro nevis augus, bet dažādiem paņēmieniem rosina dzīvības procesus augsnē, piemēram,
1)      augsekā obligāti ieslēdz augus, kas simbiozē ar mikroorganismiem spēj slāpekli uzņemt no gaisa; 
2)      nodrošina sīkbūtņu barošanos, ievadot augsnē dažādu organisko masu, kā kompostus, zaļmēslojumu u.c. , kas radīti ar tiešo saules enerģiju; 
3)        lieto arī mikroorganismu darbību rosinošus augsnes apstrādes paņēmienus kā atkārtotu augsnes apvēršanu, vagu metodi, dziļirdināšanu u.c.
4)       izmanto dabiskus preparātus augu un kompostu apstrādei, kas veicina mikroorganismu darbībā un augiem grūti uzņemamo savienojamo savienojumu augsnē pārveidošanos viegli uzņemamu savienojumu veidā; 
5)       neizslēdz daļu kopšanas un transporta darbu veikšanu ar zirga vilkmes palīdzību; 
6)        palielina saules enerģijas izmantoto daudzumu.

Vides piesārņojuma samazināšanu panāk ierobežojot mājlopu skaitu un kūtsmēslu daudzumu uz zemes platības vienību.

Dabas daudzveidības saglabāšanai BL iesaka audzēt vietējo šķirņu kultūraugus un mājdzīvniekus, jo tie atrodas vislabākajā saderībā arī ar vietējiem mikroorganismiem un dod vietējiem iedzīvotājiem vispiemērotāko pārtiku.

Vēja erozijas novēršanai un patvēruma nodrošināšanai derīgiem kukaiņiem un zvēriem laukā atstāj vai stāda atsevišķus kokus, koku grupas, aizsargjoslas.

Atsevišķi bioloģiskās lauksaimniecības novirzieni izvirza vēl papildus noteikumus, bet pamatuzdevumi ir saistoši visiem novirzieniem.

BL Pamatuzdevumi:

1)      Nodrošināt ilgspējīgu augstas kvalitātes veselīgas pārtikas ražošanu (nevis maksimālas ražas ieguvi), vienlaikus uzturot kultūraugu un mājdzīvnieku daudzveidību, saudzējot apkārtējo vidi (ieskaitot augus, dzīvniekus, augsni, ūdeņus un gaisu);

2)     Nodrošināt mājdzīvnieku turēšanu pēc iespējas atbilstoši to dabiskajām prasībām (kustības, gaiss, gaisma, tīrs ūdens, dabiska barības uzņemšana ganībās u.c.);

3)      Bagātīgi izmantot tiešo saules enerģiju, bet taupīgi pārējos enerģijas avotus, kas tiek ņemti no zemes krājumiem, kā dažāda veida kurināmo, elektrību u.c.

Papilduzdevumi ko risina BL:

1)      Veselības aizsardzība - bioloģiski ražota pārtika uzlabo cilvēku veselību, samazina izdevumus valstij;

2)     Ūdens un gaisa piesārņojuma samazināšana - ūdenī nenonāk pesticīdu un minerālmēslu atlikumi samazina izdevumus valstij par ūdens krātuvju attīrīšanu;

3)     Rada vidi tūristu piesaistīšanai - palielina ienākumus valstij;

4)     Iesaista ražošanas un izglītības sistēmās arī nelielās zemnieku saimniecības, tā mazinot bezdarbu un lauku iedzīvotāju sociālās atstumtības sajūtu.

Latvijas Bioloģiskās lauksaimniecības organizāciju apvienība ( LBLOA ) ir nodibināta 1995.gada 7.aprīlī un ir profesionāla organizācija, kurā apvienojušies bioloģiskās lauksaimniecības produktu ražotāji, pārstrādātāji, tirgotāji un šīs kustības atbalstītāji.

Mērķi:

Apvienot bioloģiskās lauksaimniecības organizācijas, lai:

1)      kopīgi meklētu ražošanas pilnveidošanas iespējas; 
2)      veidotu tirgus politiku un rastu tirgus iespējas bioloģiskajai produkcijai;
3)      veidotu izglītības sistēmu un nodrošinātu bioloģiski saimniekojošiem zemniekiem zināšanu papildināšanas iespējas; 
4)      informētu sabiedrību par dabīga produkta nozīmi veselības saglabāšanā; 
5)      saimniekotu paši un popularizētu sabiedrībai videi draudzīgas un ilgtspējīgas saimniekošanas metodes; 
6)      piesaistītu apvienībai bioloģiskās lauksaimniecības atbalstītājus no dažādām ieinteresētām darbības sfērām.

Sadarboties ar Zemkopības, Vides un citu ieinteresēto ministriju speciālistiem, organizācijām un masu mēdijiem videi draudzīgas saimniekošanas, nodarbinātības dažādošanas laukos un veselīga dzīvesveida politikas veidošanā un īstenošanā Latvijā.

Kopā ar zinātnes un izglītības darbiniekiem veikt pētījumus par bioloģiskās lauksaimniecības metodēm, popularizēt šīs metodes, piedalīties demonstrējumu un prakses saimniecību izveidē un semināru un konferenču organizēšanā.

Uzdevumi:

1. veicināt bioloģiski ražotu produktu piegādi patērētājiem;

2. informēt un izglītot sabiedrību par bioloģisko lauksaimniecību un tās attīstības perspektīvām, vides problēmām, bioloģiski ražotu produktu nozīmi sabiedrības veselības nodrošināšanā pasaulē un Latvijā;

3. iesniegt institūcijām priekšlikumus likumdošanas izveidošanai un pilnveidošanai par bioloģisko lauksaimniecību;

4. nodrošināt Apvienības pārstāvju piedalīšanos valsts varas un pārvaldes institūciju darbā;

5. veicināt Apvienības biedru sadarbību ar Latvijas un citu valstu sabiedriskajām organizācijām;

6. katram biedram būt atbildīgam par Apvienības prestiža saglabāšanu, nepieļaujot negodīgu saimniekošanu un sabiedrības ticības mazināšanu bioloģiski ražotiem produktiem;

7. radīt iespēju Latvijas zemniekiem un preču produkcijas ražotājiem iegūt izglītību bioloģiskās lauksaimniecības produktu ražošanas jomā, sadarbojoties ar Latvijas izglītības iestādēm;

8. veicināt dažādu projektu, kas saistīti ar bioloģisko lauksaimniecību, izstrādi un realizāciju.

Šeit Jūs variet redzēt visu Latvijas bioloģisko zemnieku sarakstu.

Uz 2003. gada martu Latvijā bija 352 saimniecības un pārstrādes uzņēmumi – spēcīga sertificētu bioloģisko zemnieku saime. Tie apsaimnieko 16 934 hektārus zemes, ražo dārzeņus, pienu, gaļu, diedzējumus, olas, medu, tējas, graudaugus, zivis un daudz ko citu.

Ar bioloģisko lauksaimniecību saistītie Ministru Kabineta noteikumi:

1)      "Pārtikas preču marķēšanas noteikumi" ( Nr. 46 )

2)      "Bioloģiskās lauksaimniecības produktu aprites un sertifikācijas kārtība" (Nr. 514 )

Saistītie MK noteikumi; likumi:

1)      Pārtikas un veterinārā dienesta nolikums Nr.112 (12.03.2002)

2)      Noteikumi par aromatizētāju lietošanu pārtikā Nr.131 (14.04.1998)

3)      Pārtikas aprites uzraudzības likums (19.02.1998)

4)      Lauksaimniecības likums (24.10.1996)

5)      Par atbilstības novērtēšanu (08.08.1996)

SERTIFIKĀCIJA

Bioloģiskās lauksaimniecības sertifikācijas noteikumos ir paredzēti nosacījumi produkcijas ražošanai, pārstrādei, glabāšanai, tirdzniecībai, kā arī nepieciešamajai dokumentācijai. Sertifikācija ir pamatojums produkcijas augstai kvalitātei un uzticībai visām ražošanas fāzēm, ieskaitot tirdzniecību un pārstrādi. Patreiz Latvijā to veic speciāla sertifikācijas institūcija "Vides kvalitāte".

Bioloģiskās produkcijas piedāvātājs, kurš vēlas iegūt sertifikātu, raksta pieteikumu un aizsūta sertifikācijas institūcijai "Vides kvalitāte" (Rīgas iela 113, Salaspils, LV 2169, tālr. 2942200, 7709090, 6577287, 9429726). Pieteikuma anketas var saņemt gan Salaspilī, gan rajonu konsultāciju dienestos. Pēc informācijas saņemšanas par ražošanas un sertifikācijas noteikumiem, pieteikuma iesniedzējs samaksā noteiktu naudas summu, kas atkarīga no saimniecības platības un produkcijas veidiem, kontroles izdevumu segšanai un pakļauj savu uzņēmumu kontroles sistēmai. Inspekcijas gaitā iegūtā informācija ir konfidenciāla.

Zemnieku saimniecība, pārstrādes vai realizācijas uzņēmums, kura darbību sertifikācijas institūcija ir atzinusi par atbilstošu noteikumiem, saņem sertifikātu, kas dod tiesības lietot preču zīmi "Latvijas ekoprodukts", ja raža iegūta vismaz 12 mēnešus pēc bioloģiskās saimniekošanas sākuma vai arī sertifikātā ir atzīme - "produkts pārejas periodā uz bioloģisko lauksaimniecību".

Sertifikācijas pieteikums ir 10. pielikums pie Ministru kabineta 2002. gada 26. novembra noteikumiem Nr. 514 (skatīt MK noteikumi).

PĀRSTRĀDĀ

"Latvijas Ekoprodukts" ir Latvijas Bioloģiskās lauksaimniecības produkts.

Bioloģiskajā lauksaimniecībā produkti tiek ražoti, izmantojot augsnē, augos un dzīvniekos norietošos dabiskos, bioloģiskos procesu.

"Latvijas Ekoprodukta" zīmi ir tiesīgi lietot tikai atbilstoši bioloģiskās lauksaimniecības noteikumiem sertificēti ražotāji.

"Latvijas Ekoprodukta" ražošana, pārstrāde, iepakošana, transportēšana un tirdzniecība tiek stingri kontrolēta.

"Latvijas Ekoprodukts" ir pilnībā dabīgs, veselīgs un dabīgs produkts. Tas stiprina veselību, veicina atspirgšanu, dod lielāku enerģiju un dzīvīgumu.

2001. gada rudenī Rīgā ar pamatīgu publicitāti astoņas reizes Līvu sētā tika noorganizēts Zaļais tirgus. Te tika apvienotas plaši pazīstamā pavāra Mārtiņa Rītiņa idejas ar Vides aizsardzības kluba (VAK), konkrētāk žurnāla "Vides Vēstis" redakcijas dalībnieku zaļo pārliecību un apņēmību sadarboties. Tā rezultātā 2001. gada septembrī ar Rīgas domes atbalstu tika radīta iespēja zaļajiem zemniekiem pārdot savu produkciju īpaši eksotiskā vietā pašā Rīgas sirdī - Alberta laukumā Līvu sētā. Par "Zaļā tirgus" vadoņiem zemnieki jau oktobrī ievēlēja tā faktiskos dibinātājus - pavāru Mārtiņu Rītiņu un žurnālisti Anitru Toomu - Rijnieci. Novembrī VAK domes sēdē nolēma, ka VAK rindās tiek uzņemta jauna nodaļa "Bioloģisko saimnieku Zaļais tirgus". Jaunā nodaļa dibināta ar mērķi kopīgiem spēkiem ieņemt dabiskām metodēm ražotas pārtikas tirgu, stiprināt sadraudzību starp bioloģiskajiem zemniekiem un gudriem ēdājiem, izglītot patērētājus par veselīgas pārtikas nozīmi, mācīt zemniekiem ne tikai lauksaimniecību, bet arī vides zinības, atbalstīt projektus un pasākumus, kas saistīti ar ekoloģiski tīru pārtiku.

Zaļais tirgus Līvu sētā notika arī 2002. gadā. un 2003.gadā.

"Zaļais tirgus" ir grūdiens, kas rosina uz tālāku kopdarbību, kad pilsētnieki dara visu, lai zemnieks justos gaidīts. Vēl varenāk būtu, ja ļaudis no pilsētām sadraudzētos ar zemniekiem, brauktu pie viņiem ciemos, paši pārliecinātos, cik labi ir dzīvot zaļi, un ar milzu pārliecību stīvētu uz saviem pagrabiem lauku labumus.

Izmantotie materiāli:

Latvijas Bioloģiskās lauksaimniecības organizāciju apvienības mājas lapa- www.ekoprodukti.lv

Latvijas Lauksaimniecības konsultāciju un izglītības atbalsta centra mājas lapa- www.llkc.lc

D. Laukšteina, Kā bioloģiskie produkti ietekmē mūsu veselību?-Zemgales Ziņas.- Nr. 2996.- 20.03.2003.