Abavas Ielejas stiprās un vājās puses
Jaunumi
Misija
Kā mūs atrast?
Struktūra
Vēsture
Gada pārskati
Dabas interešu aizstāvība
Iedzīvotāju un NVO līdzdalības celšana
Dabas aizsardzības plāni
DA plāna izstrāde dabas liegumam Sātiņu dīķi
DA plāna izstrāde dabas liegumam Ruņupes ieleja
DA plānu pasākumu efektivitātes novērtējums
COASTLAKE
Dviete
MARMONI
Zivjērglis
Baltijas grīšļu ķauķis
SNOWBAL
Hydroplan
FOR-REST
GRASSSERVICE
Lietuvas kartēšana
EKOenerģija
Bioloģiskās daudzv. monitoringa aktualizācija
Citi projekti
Sludinājumi
Fotogalerija
Saites
Publikācijas
Dabas skola Ķemeros
Zooloģijas muzejs
Dabas takas un torņi

 

liela izmēra apavi

Abavas Ielejas stiprās un vājās puses

(No „Abavas Ielejas attīstības plāna” )

Abavas Ieleja ir ļoti vērtīgs reģions, kurā ir grūti atrast un noturēt līdzsvaru starp arvien pieaugošo dzīves līmeni un dabas un kultūras resursu aizsardzību.

Stiprās puses un priekšrocības

Valsts mērogā šī vieta ir unikāla, tā piedāvā ainavu, kultūrvēsturiskā mantojuma, augu un dzīvnieku valsts daudzveidību. Tā rezultātā Abavas Ielejai ir lielisks potenciāls zaļā tūrisma jomā. Lielākā daļa pilsētu un ciematu piedāvā dažādus – no apmierinošiem līdz labiem – tūrisma un sporta pakalpojumus.

Satiksmes infrastruktūra ir diezgan laba (šoseja Tukums – Kuldīga), tāds ir arī ģeogrāfiskais novietojums attiecībā pret Rīgu un citām lielām pilsētām.

Ir diezgan laba uzņēmējdarbības vide.

Lauksaimnieciskās izglītības līmenis ir diezgan labs. Zemniekus un uzņēmējus interesē iespējas iesaistīties jaunos projektos.

Vājās puses un draudi

Lauku ekonomika ir pagrimusi. Daudzas zemnieku saimniecības nav ekonomiski dzīvotspējīgas, pilsētās un ciematos ir liels maznodrošināto un bezdarbnieku skaits.

Tā rezultātā lielas zālāju platības netiek apsaimniekotas un aizaug ar kokiem un krūmiem, tādā veidā apdraudot bioloģisko daudzveidību un ainavai raksturīgās iezīmes. Finansu trūkums projektiem, kas uzlabotu vietējo un reģionālo ekonomiku, kā arī tūrisma infrastruktūras un sadarbības trūkums arī ir problēma.

Meži un ūdeņi vēl joprojām ir pakļauti cilvēku radītajam piesārņojumam (nelegālas koku izciršanas, atkritumu izmešana mežos un ūdeņos).

Attīstību kavē arī detalizētas plānošanas un sadarbības starp pašvaldībām ielejā trūkums un vietējo iedzīvotāju zināma līmeņa pasivitāte.

atpakaļ uz satura rādītāju...

 

 

Ziedo Latvijas dabai!

Vārds
E-pasts
Komentārs

 

Eiropas vides birojs