Latvijas un Nīderlandes Overijseles provinces sadarbība vērtīgo zālāju saglabāšanā

Eiropas zālāju (Eurograssland) projekts Abavas upes ielejā 

Pati daba izveidojusi Abavas ieleju par vienu no skaistākajām vietām Latvijā. Ne velti ļaudis kopš seniem laikiem to dēvē par “Kurzemes Šveici”.

Abava ir gleznainākā Rietumlatvijas upe, Ventas pieteka, kuras garums ir 129 km. Aptuveni 30 km  Abavas baseinā ir aizsargājamās teritorijas statuss. Kopā ar blakus esošo upju Imulas un Amulas baseiniem, aizsargājamā teritorija aptver  8,000 ha.

Mozaīkveida lauku ainava padara Abavas baseinu īpaši atraktīvu, vijoties cauri romantiskiem upju līkumiem, zaļiem mežiem un zālājiem, garām senām pilsētiņām, omulīgiem lauku ciematiņiem, spirdzinošiem, maziem ūdenskritumiem un noslēpumainām kaļķakmens alām.

Abavas ielejas zālāji ir bagāti ar sugu daudzveidību, tomēr bioloģiskās daudzveidības saglabāšanās ar katru gadu paliek arvien vairāk apdraudēta, ne tik daudz lauksaimniecības intensifikācijas, kā tieši zemes neizmantošanas dēļ.

Lai novērstu turpmāko situācijas pasliktināšanos, Latvija kopš 1990. gada sadarbojas ar Overijseles provinci Holandē, ar mērķi - aizsargāt un atjaunot ar sugām bagātus zālājus. Pēc deklarācijas Holande Eiropas dabai parakstīšanas, 1998 gadā, sadarbība tika paplašināta arī dabas aizsardzības sfērā. Eiropas zālāju (Eurograssland) projekta ietvaros arī citas Nīderlandes provinces sadarbojas ar Centrāleiropas un Austrumeiropas valstīm (piem.:  Dienvidholande un Utrechta ar Ungāriju).

 Reģionālā attīstība un dabas aizsardzība 

Pretstatā zemes izmantošanas intensifikācijai, lielākajā daļā Rietumeiropas valstu, t.sk. arī Latvijā, kopš neatkarības atgūšanas 1991. gadā, ir notikusi strauja lauksaimnieciskās darbības samazināšanās. Strauji samazinājās lauksaimniecībā izmantojamās platības un tikai 1998. gadā šī situācija sāka nostabilizēties.

1970. gadu beigās veiktās inventarizācijas dati rāda, ka jau izsenis Abavas ielejā ir bijuši vieni no botāniski augstvērtīgākajiem zālājiem Latvijā. Arī 1998 gadā veiktā botāniskā inventarizācija rāda, ka joprojām Abavas ielejā ir sastopamas daudz sugas (30 no tām ir iekļautas Latvijas Sarkanajā grāmatā), bet tikai viena trešdaļa zālāju vēl aizvien ir botāniski augstvērtīgi. Šobrīd apmēram puse zālāju netiek apsaimniekoti. Iespējams, ka noteiktu laiku šie lauki vēl būs botāniski interesanti, tomēr tos neapsaimniekojot, tie ātri aizaugs ar kokiem un krūmiem.  Botāniski vērtīgo zālāju apsaimniekošanai ir jābūt saistītā ar jaunām reģionālās ekonomikas perspektīvām. Citiem vārdiem sakot, zālāju apsaimniekošanai ir jākļūst ekonomiski izdevīgai. Tādēļ Latvijas un Holandes eksperti pēta jaunu ekonomisko aktivitāšu iespējas, tādu kā – dabas saglabāšanas maksājumi, lauku tūrisms, reģionālo produktu mārketings, u.c.  

Jauni impulsi no Eiropas Savienības

Sākot ar 2001. gadu Latvijai var izmantot budžetu no ES programmām (SAPARD, u.c.), kas paredzēts lauku attīstībai nākamajām Eiropas dalībvalstīm. Latvijas Zemkopības ministrija ir iezīmējusi Abavas ieleju par vienu no pilot-teritorijām kompensējošiem vides maksājumiem. 

2001. gadā Latvijas un Nīderlandes sadarbības rezultātā tapa Abavas attīstības plāns, kurš ietver iespjamās nākotnes aktivitātes un to finansējuma avotus. Tādējādi Eiropas zālāju (Eurograssland) projekta ietvaros sāktās aktivitātes vainagojušās jau ar reālām darbībām un resursiem dabas saglabāšanai un reģiona attīstībai.

2001.gada jūnijā Overijssels provinces pārstāvju delegācija no Nīderlandes ierodas Abavas ielejas pašvaldībās un vienojas par turpmāko projektu veidošanu, izejot no Abavas ielejas attīstības plānā noteiktajām perspektīvēm un nākotnes prioritātēm.

Tiek izveidoti sekojosši jauni projekti:

1. EKO un informācijas centra izveide Rendā

2. Abavas ielejas lauku attīstības un informācijas centra izveide Sabilē (ARDIC)(topošais Abavas ielejas koordinācijas centrs)

Minētie projekti laikā no 2001.gada decembra līdz 2002.gada martam jau saņēmuši t.s. atspēriena finansējumu no Overijsseles provinces.

Projektā iesaistītās organizācijas

Latvijā:

Nīderlandē:

atpakaļ uz satura rādītāju...