Pabeigts Ziemeļvidzemes biosfēras rezervāta upju apsekošanas projekts Ziemeļu upespērleņu kā sugas izdzīvošana gan Latvijā, gan pasaulē vēl joprojām ir zem jautājuma zīmes. Vācu un angļu valodā saldūdens gliemenes sauc par najādām, mitoloģijā tā sauc ūdeņu nimfas. Latviešu valodā šo nosaukumu paspējuši piesavināties botāniķi, par najādām tiek saukti ūdens augi. Un tomēr, gliemenes arī ir ūdeņu nimfas. Ziemeļu upespērleņu kā sugas izdzīvošana gan Latvijā, gan pasaulē vēl joprojām ir zem jautājuma zīmes. Vācu un angļu valodā saldūdens gliemenes sauc par najādām, mitoloģijā tā sauc ūdeņu nimfas. Latviešu valodā šo nosaukumu paspējuši piesavināties botāniķi, par najādām tiek saukti ūdens augi. Un tomēr, gliemenes arī ir ūdeņu nimfas. Ziemeļvidzemes biosfēras rezervāta teritorija pilnībā ietilpst kādreizējā pērļu ieguves reģionā. Varbūtība atrast vēl kādu neatklātu pērleņu atradni bija liela, tādēļ ar Latvijas Vides aizsardzības fonda un Ziemeļvidzemes biosfēras rezervāta atbalstu šovasar apsekotas 59 upes, kopā 147,3 km. Pērlenes netika atrastas, bet iegūta vērtīga informācija par vietām, kur pērlenes iznīkušas, un arī par biezās perlamutrenes izplatību. Aizpildītas 128 anketas par apsekotajiem upju posmiem, kurām sagatavotas 2 rezerves kopijas. Oriģināli glabājas Latvijas Dabas fondā, viena kopija glabājas Latvijas Universitātes ZTVM Zooloģijas muzejā, otra kopija Ziemeļvidzemes biosfēras rezervātā. Anketās esošā informācija ir pieejama visiem speciālistiem zinātnisku pētījumu vajadzībām. Publiski, t.i., masu informācijas līdzekļiem šī informācija ir pieejama tikai ar speciālistu starpniecību. Projekta laikā notika latviešu un somu kopīga ekspedīcija pa Ziemeļvidzemes biosfēras rezervāta upēm. Tajā piedalījās malakologs Dr. Ilmari Valovirta un trīs profesionāli nirēji Panu Oulasvirta, Vili Englund, Pekka Tuulenvire no Somijas. Nirēju piedalīšanās upju apsekošanā ir ļoti svarīga, jo ļauj iegūt informāciju par gliemeņu sugām, kas apdzīvo dziļākos upju posmus, kurus nav iespējams pārskatīt pat mazūdens periodos. Somijas speciālisti apsekoja atsevišķus posmus Salacā, Svētupē, Vitrupē un Korģē. Pērlenes netika atrastas, bet iegūta jauna informācija par pārējo gliemeņu sugu sastopamību dziļākajās vietās. Sadarbības nedēļas laikā gūta vērtīga pieredze, lai aprobētu nirēju izmantošanas metodi Latvijas upju pētījumos.
Pērlenēm piemēroti biotopi kostatēti 25 upēs. Pērleņu izdzīvošanai svarīga ir ūdens kvalitāte ilgākā laika periodā. Ja pērlenes netika atrastas nevienā no šīm upēm, tas nozīmē, ka pērleņu dzīvotnes prasībām neatbilst upes ekosistēma kopumā, lai arī vajadzīgie biotopi tur ir. Tātad jāsecina, ka vispārējā vides eitrofikācija skārusi visas Ziemeļvidzemes biosfēras rezervāta upes. Ja pērlenes kādreiz tur ir bijušas, tad galvenie to izzušanas iemesli ir: 1) plašas lauksaimniecības zemes visu minēto upju baseinu teritorijās, 2) apdzīvotu vietu iepludinātais piesārņojums, 3) uzpludinājumu veidošana uz upēm, 4) upju taisnošana un meliorācijas projekti. Mudīte Rudzīte Foto: 1) Willem Kolvoort 2) Mudīte Rudzīte 3) Mudīte Rudzīte |