Ko vēlas noskaidrot zemes īpašnieks mikroliegumos...
Jaunumi
Misija
Kā mūs atrast?
Struktūra
Vēsture
Gada pārskati
Dabas interešu aizstāvība
Iedzīvotāju un NVO līdzdalības celšana
Dabas aizsardzības plāni
DA plāna izstrāde dabas liegumam Sātiņu dīķi
DA plāna izstrāde dabas liegumam Ruņupes ieleja
DA plānu pasākumu efektivitātes novērtējums
COASTLAKE
Dviete
MARMONI
Zivjērglis
Baltijas grīšļu ķauķis
SNOWBAL
Hydroplan
FOR-REST
GRASSSERVICE
Lietuvas kartēšana
EKOenerģija
Bioloģiskās daudzv. monitoringa aktualizācija
Citi projekti
Sludinājumi
Fotogalerija
Saites
Publikācijas
Dabas skola Ķemeros
Zooloģijas muzejs
Dabas takas un torņi

 

liela izmēra apavi

Ko vēlas noskaidrot zemes īpašnieks mikroliegumos, īpaši aizsargājamās dabas teritorijās, jūras piekrastē, upju un ezeru aizsargjoslās"

Ar šo izdevumu Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija turpina iepazīstināt sabiedrību ar normatīvajiem aktiem dabas aizsardzības jomā, šoreiz – galvenokārt zemes īpašniekus un lietotājus...

 Ko vēlas noskaidrot zemes īpašnieks mikroliegumos,
īpaši aizsargājamās dabas teritorijās, jūras piekrastē,
upju un ezeru aizsargjoslās


Sagatavots
Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas
Dabas aizsardzības departamenta,
Pasaules Vides fonda un ANO Attīstības programmas
projekta ietvaros


Ar šo izdevumu Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija turpina iepazīstināt sabiedrību ar normatīvajiem aktiem dabas aizsardzības jomā, šoreiz – galvenokārt zemes īpašniekus un lietotājus. Esam apkopojuši visbiežāk uzdotos jautājumus, ko vēlas noskaidrot īpašnieki par savu zemi īpaši aizsargājamā dabas teritorijā, aizsargjoslā vai mikroliegumā. Sagatavotajās atbildēs esam centušies izskaidrot normatīvo aktu prasības, lai palīdzētu izvairīties no pārpratumiem, kā arī lai aiztaupītu velti izšķiestu laiku un līdzekļus kāda jautājuma noskaidrošanai. Ceram, ka šis izdevums palīdzēs nostiprināt zemes īpašnieku un dabas sargātāju savstarpējo sapratni.


Saturs

I.  Mikroliegumi

    Īpaši aizsargājamās sugas un biotopi
    Mikroliegumu izveidošana
    Noteikumi, pienākumi, tiesības
    Uzraudzība, kontrole, sodi

II.  Īpaši aizsargājamās dabas teritorijas

    Aizsargājamo teritoriju sistēma
    Teritoriju izveidošana, robežu izmaiņas
    Vispārējie un individuālie aizsardzības un izmantošanas noteikumi
    Dabas aizsardzības plāni, finansējumi
    Publiskā apspriešana
    Zemes īpašnieka pienākumi
    Zemes īpašnieka tiesības
    Nodokļi, zemes kadastrālā vērtība
    Īpašuma tiesību nostiprināšana zemesgrāmatā
    Zemes pirkšana, pārdošana, dāvināšana, noma
    Kompensācijas, zemes maiņa
    Zemes atsavināšana, aizsargājamo teritoriju likvidēšana
    Problēmas, neskaidrības

III.  Ūdensteču un ūdenstilpju aizsargjoslas

IV.  Baltijas jūras un Rīgas jūras līča piekrastes aizsargjosla

V.  Tauvas josla

Normatīvie akti, kas nosaka sugu un biotopu aizsardzības prasības
Normatīvie akti, kas nosaka aizsargājamās teritorijas, to aizsardzību un apsaimniekošanu
Normatīvie akti, kas sekmē dabas aizsardzību
Noderīgas adreses
Šīs sērijas izdevumi

Ievadam

Cilvēkam, kas nav nekā saistīts ar dabas aizsardzību vai vispār par to neinteresējas, ir grūti orientēties lielajā normatīvo aktu klāstā, kas regulē dabas aizsardzību mūsu valstī. Tāpēc piedāvājam īsu ieskatu Latvijas dabas aizsardzības sistēmā, lai izprastu, kādi likumi vai noteikumi attiecas uz jūs interesējošo jautājumu dabas aizsardzībā.

Mūsu valstī dabas vērtības tiek aizsargātas dažādi: tās var būt precīzi noteiktas vietas - īpaši aizsargājamās dabas teritorijas vai mikroliegumi konkrētu retu sugu vai to dzīvesvietu aizsardzībai. Daudzas augu un dzīvnieku sugas tiek aizsargātas arī bez teritorijas izveidošanas - vienkārši ar nosacījumiem, kas jāievēro jebkurā vietā, kur suga atrodama.

Aizsargājamo teritoriju izveidošanu un apsaimniekošanu nosaka likums “Par īpaši aizsargājamām dabas teritorijām” un “Īpaši aizsargājamo dabas teritoriju vispārējie aizsardzības un izmantošanas noteikumi”. Atsevišķu teritoriju apsaimniekošanu regulē šīs teritorijas individuālie aizsardzības un izmantošanas noteikumi.

Mikroliegumu izveidošanu un apsaimniekošanu nosaka “Sugu un biotopu aizsardzības likums”. Šis likums nosaka arī, kuru sugu un biotopu aizsardzībai jāizveido šīs nelielās teritorijas – mikroliegumi - un kuras sugas jāaizsargā jebkurā vietā, tās nepostot un neiznīcinot. Tas nosaka arī zemes īpašnieku tiesības un pienākumus, paredz kompensāciju par īpaši aizsargājamo un migrējošo sugu dzīvnieku nodarītajiem postījumiem zemes īpašumā.

Dabas aizsardzību konkrētās vietās nodrošina arī Aizsargjoslu likums. Ir dažādi aizsargjoslu veidi – vides un dabas resursu, ekspluatācijas, sanitārās un drošības aizsargjoslas. Vides un dabas resursu aizsargjoslu grupā vissvarīgākās no dabas aizsardzības viedokļa ir Baltijas jūras un Rīgas jūras līča piekrastes aizsargjosla, ūdenstilpju un ūdensteču aizsargjoslas. Šīs aizsargjoslas tiek noteiktas, lai nodrošinātu konkrēto dabas resursu aizsardzību; par tām sīkāk pastāstīts šai izdevumā. Esam pieminējuši arī tauvas joslu, par kuru interesējas gan zemes īpašnieki, gan dabas tūristi. Šo joslu nosaka Zvejniecības likums.

Zemes īpašnieki nereti izsaka savu neapmierinātību par saimnieciskās darbības ierobežojumiem, kas jāievēro dabas aizsardzības interesēs. Gribas atgādināt, ka Latvijā nav neviena zemes gabala, kur īpašnieks varētu darīt jebko, kas ienāk prātā. Papildus dabas aizsardzībai ir daudz citu nozaru, kuru normatīvie akti ierobežo īpašnieka darbību uz viņa paša zemes – gan meža un lauksaimniecības zemes apsaimniekošanā, gan ūdeņu un zemes dzīļu izmantošanā, gan jebkura veida būvniecībā.

Mums visiem ir kopīgas mājas – mūsu Zeme. Mēs nevaram domāt tikai par sevi un apsaimniekot savā īpašumā esošo dabu, kā iepatīkas - jāņem vērā arī citu sabiedrības locekļu tiesības un intereses. Arī tam, kam nepieder ne pēdas zemes, ir tiesības uz tīru vidi, daudzveidīgu dabu un skaistu ainavu.

Saimniekosim tā, lai mazbērniem nav jāsarkst par mūsu darbiem!

Dabas aizsardzības departamenta nodaļas vadītāja          Vija Buša
Dabas aizsardzības departamenta vecākais referents     Gatis Eriņš

 

I. Mikroliegumi

Īpaši aizsargājamās sugas un biotopi

Latvijā sastopamas daudzas un dažādas aizsargājamās sugas un biotopi, to aizsardzību nosaka likums. Sugas un biotopus aizsargā, tos netraucējot, neiznīcinot un nebojājot, bet visvairāk apdraudēto sugu un biotopu aizsardzībai izveido mikroliegumus.

Kas ir īpaši aizsargājamās sugas?
Īpaši aizsargājamās sugas (turpmāk - aizsargājamās sugas) ir tādas augu, sēņu, ķērpju un dzīvnieku (arī putnu) sugas, kas Latvijā ir apdraudētas, izzūdošas, retas vai sastopamas savdabīgās vietās. Ir arī ierobežoti izmantojamās aizsargājamās sugas. Šo sugu augus un dzīvniekus drīkst iegūt tikai ierobežotā daudzumā - tik daudz, lai neapdraudētu attiecīgās sugas saglabāšanos.

Kas ir biotops?
Dabiski veidojusies vai cilvēka ietekmē veidojusies teritorija ar raksturīgiem, savdabīgiem apstākļiem, piemēram, priežu mežs jūrmalas kāpās, staigns melnalkšņu mežs vai gadu desmitiem pļauta un ganīta meža pļaviņa. Ir izstrādāta biotopu klasifikācija un speciāli to zinātniskie nosaukumi.

Kas ir īpaši aizsargājamie biotopi?
Īpaši aizsargājamie biotopi (turpmāk - aizsargājamie biotopi) ir tādi biotopi, kas cilvēka darbības ietekmē tagad ir ļoti reti sastopami, pamazām izzūd vai arī ir apdraudēti.

Cik sugu un biotopu Latvijā ir aizsargājami?
Latvijā valsts aizsardzībā ņemtas 723 augu un dzīvnieku sugas un 93 biotopi. Šo sugu un biotopu sarakstus apstiprinājis Ministru kabinets.

Vai Sarkanās grāmatas sugas arī ir aizsargājamas?
Sarkanajā grāmatā ir apkopota zinātniskā informācija par retām un izzūdošām sugām; lielākā daļa no šīs grāmatas sugām ir aizsargājamas. Ar likumu aizsargātas gan ir tikai tās sugas, kas minētas Ministru kabineta noteiktajā sarakstā.

Vai manu īpašumu var apsekot un pētīt bez manas atļaujas?
Jā, zemes īpašnieks nedrīkst ierobežot aizsargājamo sugu un biotopu izpēti, uzskaiti un kontroli. Protams, pieklājīgāk un ērtāk būtu, ja ikviens pētnieks informētu vai pat pieaicinātu zemes īpašnieku. Diemžēl nereti īpašnieks nedzīvo savā īpašumā un viņu praktiski nav iespējams informēt.

Vai drīkst lasīt aizsargājamu sugu puķes pušķiem vai sūnas un ķērpjus dekorēšanai?
Aizsargājamo sugu augus, sēnes un ķērpjus, kā arī to daļas nedrīkst ne lasīt, ne noplūkt, ne izrakt. Aizliegta ir arī šo sugu kolekcionēšana, pārdošana, dāvināšana, ja nav saņemta atļauja no Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas.

Vai man pienākas kompensācija, ja sugu un biotopu aizsardzības prasību ievērošana rada zaudējumus?
Jūs varat saņemt kompensāciju par postījumiem jūsu īpašumā, ko nodarījuši aizsargājamo nemedījamo sugu un migrējošo sugu dzīvnieki. Ja, piemēram, rudenī pārlidojošās dzērves noposta labības sējumus, jūs varat saņemt zaudējumu atlīdzību no Latvijas Vides aizsardzības fonda. Postījums jāpiesaka attiecīgajā reģionālajā vides pārvaldē 10 dienu laikā pēc postījuma konstatēšanas dienas.

 
Mikroliegumu izveidošana

Kas ir mikroliegums?
Mikroliegumi ir nelielas teritorijas (meža nogabals, lauce, nogāze), kas izveidotas, lai aizsargātu un saglabātu vietas, kur atrastas aizsargājamas sugas vai aizsargājami biotopi. Šīs teritorijas ir ņemtas valsts aizsardzībā.

Vai manā zemē var izveidot mikroliegumu?
Jā, mikroliegumus var izveidot jebkurā vietā, kur ir atrasta kāda aizsargājama suga vai biotops, kuriem likums paredz veidot mikroliegumus to saglabāšanai.

Vai to var darīt bez manas ziņas?
Nē, valsts iestādei, kas izveido mikroliegumu, ir jāinformē zemes īpašnieks par saņemto priekšlikumu veidot mikroliegumu. Vienlaikus no zemes īpašnieka vai lietotāja tiek gaidīti priekšlikumi un viedoklis par mikrolieguma izveidošanu attiecīgajā īpašumā. Pamatojoties uz speciālistu atzinumu un izvērtējot zemes īpašnieka vai lietotāja viedokli, tiek pieņemts lēmums par mikrolieguma izveidošanu un tā platību. Pieņemtais lēmums ne vienmēr saskan ar īpašnieka vēlmēm. Valsts iestādes, kas izveido mikroliegumus, un lēmumu pieņemšanas kārtība apskatīta atbildē uz jautājumu “Kas un kā izveido mikroliegumus?”.

Kas var ierosināt mikrolieguma izveidošanu?
To var darīt jebkura fiziska vai juridiska persona, iesniedzot rakstisku priekšlikumu tai valsts iestādei, kas nosaka mikroliegumus (skat. jautājumu – “Kas un kā izveido mikroliegumus?”).

Vai visām aizsargājamām sugām un biotopiem izveido mikroliegumus?
Nē. Ministru kabineta noteikumos teikts, ka mikroliegumus paredzēts izveidot tikai 259 aizsargājamām sugām (tātad – apmēram vienai trešdaļai) un visiem aizsargājamiem biotopiem.

Kā aizsargā tās sugas, kam neveido mikroliegumus?
Ir aizsargājamas sugas, kuras nav saistītas ar konkrētu vietu (piemēram, brūnais lācis vai ronis), tās aizsargā, ierobežojot vai aizliedzot medīšanu vai citādu iznīcināšanu un traucēšanu.

Vai īpaši aizsargājamie meža iecirkņi ir biotopi?
Īpaši aizsargājamie meža iecirkņi mežierīcības gaitā tika izveidoti līdz pat 2000. gadam. Tā tika aizsargātas vietas, kur sastopami retu sugu augi un dzīvnieki vai dažādi vēstures un dabas objekti (piemēram, iežu atsegumi, dižkoki, īpatnēji koki utt.). Šie iecirkņi pašreiz tiek pārskatīti. Vērtīgākie no tiem tiek saglabāti kā mikroliegumi.

Cik liels var būt mikroliegums?
Mikrolieguma platība atkarībā no sugas vai biotopa var būt 0,1-20 ha. Aizsargājamām putnu sugām tā var būt vēl lielāka - lielajiem plēsīgajiem putniem pat līdz 200 ha.

Ar ko atšķiras mikroliegums no rezervāta, dabas lieguma vai dabas parka?
Mikroliegums parasti ir ievērojami mazāks nekā aizsargājamā teritorija. Mikrolieguma izveidošanas mērķis ir vienas konkrētas sugas vai biotopa saglabāšana, bet aizsargājamās teritorijas mērķis – dabas un ainavas daudzveidības saglabāšana.

Kas ir mikrolieguma buferzona?
Tā ir konkrēta teritorija apkārt mikroliegumam, kur uz laiku noteikts kāds aizliegums, lai samazinātu putnu traucēšanu to vairošanās vai ligzdošanas laikā. Piemēram, aizliegta meža ciršana no 1. aprīļa līdz 31. jūlijam.

Kas un kā izveido mikroliegumus?
Saskaņā ar likumu mikroliegumus meža zemēs nosaka Valsts meža dienests, mikroliegumus zivju aizsardzībai upju posmos un ezeros vai to daļās nosaka Valsts zivsaimniecības pārvalde, bet Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija nosaka mikroliegumus nemeža zemēs (piemēram, pļavās, ūdeņu biotopos un iežu atsegumos, u.tml.), kā arī dabas rezervātos un nacionālajos parkos. Šīs valsts institūcijas informē pašvaldību un zemes īpašnieku, ka ir saņemts mikrolieguma izveidošanas priekšlikums. Pamatojoties uz attiecīgo speciālistu atzinumu, tiek pieņemts lēmums par mikrolieguma izveidošanu un tā platību. Var būt gadījumi, kad priekšlikums tiek noraidīts - pamatojoties uz eksperta atzinumu, ja teritorijā jau ir ierobežojumi, kas ir pietiekami, lai saglabātu aizsargājamo sugu vai biotopu utml.

 
Noteikumi, pienākumi, tiesības

Vai mikroliegumā drīkst medīt?
Medības nav aizliegtas, bet, ja mikroliegums izveidots ligzdojošo putnu aizsardzībai, tās ir ierobežotas putnu vairošanās sezonā.

Vai mikroliegumā drīkst saimniekot mežā?
Meža kopšana un ciršana mikroliegumos ir aizliegta. Kokus un krūmus drīkst cirst tikai tad, ja tas nepieciešams aizsargājamās sugas dzīves vai augšanas vietas vai biotopa saglabāšanai. Tas nozīmē, ka krūmus un koku atvases meža pļaviņā drīkst izcirst, lai tā neaizaugtu.

Vai mikroliegumā drīkst transformēt zemi?
Zemes transformācija ir aizliegta. Tas nozīmē, ka mikroliegumā, piemēram, nedrīkst meža vietā ierīkot tīrumu vai dabiskas pļavas vietā ieaudzēt mežu.

Ko tur drīkst darīt?
Jāturpina saimniekot, neiznīcinot un netraucējot aizsargājamās sugas un nebojājot vietas, kur tās sastopamas. Piemēram, ja mikroliegums izveidots meža pļaviņā, tad regulāra pļaušana vai ganīšana būtu ļoti nepieciešama. Lai droši zinātu, kad un kā to vislabāk darīt, vēlams konsultēties ar Dabas aizsardzības pārvaldes, reģionālās pārvaldes vai mežniecības speciālistiem.

Kas ir reģionālā vides pārvalde un kur tā atrodas?
Reģionālās vides pārvaldes ir ministrijai pakļautās iestādes, kuru pamatuzdevumi ir vides un dabas aizsardzības likumu un noteikumu ievērošanas kontrole, kā arī dažādu ar vides un dabas resursu izmantošanu saistītu atļauju un licenču izsniegšana un darbību saskaņošana.

Pavisam ir 8 reģionālās vides pārvaldes, katra no tām aptver vairākus rajonus:
Daugavpils (Daugavpils, Krāslavas, Preiļu un Jēkabpils rajons);
Jelgavas (Jelgavas, Bauskas un Dobeles rajons);
Lielrīgas (Rīgas un Ogres rajons);
Liepājas (Liepājas, Kuldīgas un Saldus rajon);
Madonas (Madonas, Gulbenes, Alūksnes un Aizkraukles rajons);
Rēzeknes (Rēzeknes, Balvu un Ludzas rajons);
Valmieras (Valmieras, Cēsu, Limbažu un Valkas rajons);
Ventspils (Ventspils, Talsu un Tukuma rajons).
Reģionālo vides pārvalžu adreses atrodamas izdevuma beigās.

Kādi ir mani pienākumi, ja uz manas zemes ir mikroliegums?
Jums jāievēro mikrolieguma aizsardzības prasības, kas paredzētas MK noteikumos, un jāraugās, lai arī citi apmeklētāji tās ievērotu. Par konstatētajiem pārkāpumiem nekavējoties jāinformē reģionālā vides pārvalde vai mežniecība (ja mikroliegums atrodas mežā).

Kas jādara, ja manā mežā ligzdo melnais stārķis?
Ja jums ir aizdomas, ka jūsu īpašumā ligzdo aizsargājams putns vai aug aizsargājams augs, tad par to jāinformē reģionālā vides pārvalde vai, ja suga konstatēta mežā, - mežniecība. Tad dabas aizsardzības speciālisti konsultēs jūs, kā rīkoties turpmāk, lai izveidotu mikroliegumu. Protams, atrasto retumu var aizsargāt, arī neveidojot mikroliegumu, bet tas jādara, saskaņojot rīcību ar mežniecību vai ar reģionālo vides pārvaldi.

Ko darīt, ja atrod beigtu īpaši aizsargājamas sugas dzīvnieku vai putnu?
Visi nelikumīgas sagūstīšanas vai nejaušas nogalināšanas gadījumi, kā arī atrasti beigti īpaši aizsargājamie dzīvnieki vai putni jāpiesaka attiecīgajā reģionālajā vides pārvaldē. Pēc vienošanās ar pārvaldes darbiniekiem, atradējs dzīvnieku var nogādāt pārvaldē vai to izdarīs pārvaldes darbinieki. Pārvalde veic šādu negadījumu izpēti un organizē nepieciešamos pasākumus, lai tos novērstu. Beigtus īpaši aizsargājamos dzīvniekus pārvalde nodod Latvijas Dabas muzejam.

Vai man pienākas kompensācija par saimnieciskās darbības ierobežojumiem mikroliegumā?
Jā, zemes īpašniekam vai lietotājam pienākas nekustamā īpašuma nodokļa atlaide. Nekustamā īpašuma nodokli aprēķina pašvaldība, par pamatu ņemot Valsts zemes dienesta apstiprināto zemes kadastrālo vērtību ņemot vērā informāciju no virsmežniecībām par ierobežojumiem meža apsaimniekošanā katrā konkrētā meža īpašumā.

Uzraudzība, kontrole, sodi

Kas uzrauga, kā tiek saglabāti mikroliegumi?
Mikroliegumu apsaimniekošanu un aizsardzību uzrauga Vides valsts inspekcija, reģionālās vides pārvaldes, Valsts meža dienests, īpaši aizsargājamo dabas teritoriju administrācijas un Valsts zivsaimniecības pārvalde.

Kas kontrolē sugu un biotopu aizsardzības prasību izpildi?
Arī šo uzraudzību nodrošina Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija ar savām padotajām institūcijām - reģionālajām vides pārvaldēm, Vides valsts inspekciju un īpaši aizsargājamo teritoriju administrācijām. Aizsargājamo sugu un biotopu aizsardzības uzraudzību mežos papildus nodrošina arī Valsts meža dienests.

Kāds ir sods par aizsargājamu sugu augu, sēņu, ķērpju, dzīvnieku vai aizsargājamu biotopu iznīcināšanu?
Soda naudas apmērs atkarīgs no tā, cik reta vai apdraudēta ir konkrētā suga. Tas var būt no vienas līdz pat divdesmit minimālajām mēnešalgām par katru noplūkto vai iznīcināto indivīdu (katru augu, katru putnu, katru dzīvnieku utt.). Soda apmēru nosaka Ministru kabineta noteikumi Nr. 117 "Noteikumi par zaudējumu atlīdzību par īpaši aizsargājamo sugu indivīdu un biotopu iznīcināšanu vai bojāšanu", 2001.

Kā lai uzzinu, vai manā īpašumā ir aizsargājamas sugas vai aizsargājami biotopi?
Informāciju par aizsargājamām sugām un biotopiem un vietām, kur tie konstatēti jūsu īpašumā, varat iegūt attiecīgajā reģionālajā vides pārvaldē, Latvijas Vides aģentūrā un attiecīgajā Valsts meža dienesta struktūrvienībā - virsmežniecībā.

Kur es varu uzzināt, vai manā īpašumā ir izveidots kāds mikroliegums?
Vispilnīgākā informācija par izveidotajiem mikroliegumiem tiek apkopota un glabāta Latvijas Vides aģentūrā. Turklāt Vides valsts inspekcija, reģionālās vides pārvaldes un pašvaldības arī saņem informāciju par attiecīgajā teritorijā izveidotajiem mikroliegumiem.

Vai zemes īpašnieks drīkst izplatīt informāciju par viņa īpašumā esošiem mikroliegumiem, aizsargājamām sugām un biotopiem?
Lai novērstu informācijas izmantošanu nevēlamām un nelikumīgām darbībām, to atļauts izplatīt tikai ar Latvijas Vides aģentūras atļauju. Informācija par aizsargājamām sugām un biotopiem tiek apkopota, lai varētu novērtēt to pašreizējo stāvokli un spriest par to, vai aizsardzība ir apmierinoša.

 

II.  Īpaši aizsargājamās dabas teritorijas
(turpmāk – aizsargājamās teritorijas)


Aizsargājamo teritoriju sistēma

Kas ir aizsargājamā teritorija ?
Tā ir teritorija, kas izveidota, lai aizsargātu un saglabātu dabas vērtības, piemēram, retus vai izzūdošus putnus, dzīvniekus vai augus, to dzīvesvietas, kā arī savdabīgas un skaistas ainavas, izcilus kokus, akmeņus, avotus u.tml. Šīs teritorijas atrodas īpašā valsts aizsardzībā, to konkrētās platības un robežas nosaka ar likumu vai Ministru kabineta noteikumiem.

Kāpēc mums šī daba jāaizsargā?
Latvijā ir saglabājusies liela dabas daudzveidība – tā ir bijis kopš seniem laikiem, un mēs pie tā esam pieraduši. Nenosusinātajos purvos un vecajos mežos, līkumoto upju krastos mīt ļoti daudz sugu; katrai no tām ir sava vieta un loma. Ja mēs necentīsimies to visu aizsargāt, tad var gadīties, ka pēkšņi atjēgsimies - kāds ķēdes posms būs nemanāmi pazudis. Tad ātri vien sabruks arī visa sistēma un varēsim apbrīnot daudzas savvaļas sugas vairs tikai dabas muzejā. Lai saglabātu šīs vērtības gan sev, gan nākamajām paaudzēm, tiek veidotas aizsargājamās teritorijas.

No kā tās jāaizsargā ?
No mūsu pašu nepārdomātas darbības – piesārņošanas, pārmērīgas izmantošanas, nosusināšanas, appludināšanas vai apbūvēšanas. Cilvēks grib dabu izmantot un pārveidot pēc saviem ieskatiem, pat tiktāl, ka tā vairs nespēj atjaunoties. Tā mēs pakāpeniski un neatgriezeniski pazaudējam dabas daudzveidību – izdzīvo tikai nedaudzas sugas, kas spēj „paciest” cilvēka klātbūtni. Šī noplicinātā, vienveidīgā daba mums pašiem arī vairs lāga nepatīk.

Kādas aizsargājamās teritorijas ir mūsu valstī ?
Latvijā ir izveidota aizsargājamo teritoriju sistēma, kurā ietilpst 7 kategoriju aizsargājamās teritorijas: 4 dabas rezervāti, 3 nacionālie parki, 1 biosfēras rezervāts, 211 dabas liegumi, 22 dabas parki, 6 aizsargājamo ainavu apvidi, 295 dabas pieminekļi – 89 dendroloģiskie parki un stādījumi, kā arī 206 ģeoloģiskie un ģeomorfoloģiskie dabas pieminekļi. Aizsargāti tiek arī dižkoki – aizsargājams ir jebkurš koks, kura resnums vai augstums atbilst Ministru kabineta noteiktajiem izmēriem dažādām koku sugām.

Ar ko atšķiras aizsargājamo teritoriju kategorijas ?
Tās atšķiras ar teritorijas izveidošanas mērķiem, izmēriem un dažādiem aizsardzības režīmiem – atļautajām un aizliegtajām darbībām.

    Dabas rezervāti ir lielākas vai mazākas teritorijas ar gandrīz neskartu dabu, kur bieži vien aizliegts pat uzturēties, lai nodrošinātu dabas procesu netraucētu attīstību. Dabas rezervātu zeme parasti ir valsts īpašums.
    Nacionālie parki ir plaši apvidi, kur tiek aizsargāta daba, skaista ainava un kultūrvēsturiskais mantojums, vienlaicīgi veicot zinātnisko izpēti, izglītošanu un atpūtas organizēšanu.
    Biosfēras rezervāti ir plašas teritorijas ar starptautiski nozīmīgām dabas un ainaviskām vērtībām; tajās dabas daudzveidība tiek saglabāta, nodrošinot ilgtspējīgu sociālo un ekonomisko attīstību.
    Dabas liegumi parasti ir mazākas teritorijas, kurās tiek aizsargātas retas vai izzūdošas savvaļas augu vai dzīvnieku sugas un to dzīvesvietas.
    Dabas parki pārstāv noteikta apvidus dabas un kultūrvēsturiskās vērtības, tie ir piemēroti sabiedrības atpūtai, izglītošanai un audzināšanai.
    Aizsargājamo ainavu apvidi ir lielas teritorijas, kurās tiek aizsargāta īpaši skaista un daudzveidīga, Latvijai raksturīgā kultūrvide un ainava, saglabājot šo vidi sabiedrības atpūtai un tūrisma attīstībai. Šajās teritorijās ir visvieglākais aizsardzības režīms.
    Dabas pieminekļi ir atsevišķi reti, unikāli dabas veidojumi – koki, dendroloģiskie stādījumi, alejas, ģeoloģiskie un ģeomorfoloģiskie dabas pieminekļi - alas, avoti, akmeņi, atsegumi u.tml.- ar lielu zinātnisku, kultūrvēsturisku un estētisku vērtību. Parasti tiek aizsargāta arī to tuvākā apkārtne.

Mana zeme atrodas dabas lieguma zonā. Vai tā ir aizsargājamā teritorija?
Jā. Aizsargājamās teritorijas nereti tiek sadalītas zonās ar atšķirīgu aizsardzības un izmantošanas režīmu. Visos nacionālajos parkos ir noteiktas šādas zonas. Tās izveido, lai radītu iespēju zemes īpašniekiem intensīvāk saimniekot vietās, kur tas pieļaujams, vienlaicīgi nosakot stingrāka režīma zonas tajās vietās, kur jānodrošina īpaši vērtīgu sugu vai to dzīvesvietu saglabāšana. Visstingrākie ierobežojumi ir stingrā režīma un regulējamā režīma zonās, tad seko – dabas lieguma zona, dabas parka zona, aizsargājamo ainavu zona. Blīvi apdzīvotās vietas parasti iekļauj neitrālajā zonā, kur praktiski nav nekādu saimnieciskās darbības ierobežojumu.

 
Teritoriju izveidošana, robežu izmaiņas

Kas un kā izveido aizsargājamo teritoriju?
Jebkurš cilvēks vai iestāde var izteikt priekšlikumu izveidot aizsargājamo teritoriju. Parasti šīs teritorijas tiek izveidotas pēc attiecīgu speciālistu ieteikuma. Kad apkopoti visi nepieciešamie dokumenti un veikta saskaņošana, Ministru kabinets vai Saeima apstiprina aizsargājamās teritorijas izveidošanu.

Kur varu uzzināt, vai mana zeme atrodas aizsargājamā teritorijā?
Šī informācija ir reģionālajās vides pārvaldēs, pašvaldībās, aizsargājamo teritoriju administrācijās. Ja esat nostiprinājis savas īpašuma tiesības zemesgrāmatā, tad tajā jābūt ierakstītam aprobežojumam par aizsargājamo teritoriju un tās robežām jābūt iezīmētām zemes gabala plānā.

Kas ir vietējās nozīmes aizsargājamās teritorijas?
Šāds nosaukums likumdošanā nav minēts, bet ar vietējas nozīmes aizsargājamām teritorijām saprotam tās, kuras izveido pašvaldība savā teritorijā ar saviem saistošajiem noteikumiem. Teritoriju nosaukumi var būt tādi paši kā iepriekš minētie, bet uz tām attiecas tikai tie ierobežojumi un apsaimniekošanas noteikumi, ko pieņēmusi pašvaldība.

Vai aizsargājamo teritoriju skaits un lielums ir nemainīgs?
Nē. Aizsargājamo teritoriju sistēma tiek nepārtraukti pilnveidota – tajā var tikt iekļautas jaunas teritorijas, ja zinātnieki ir atklājuši jaunas vietas, kur dabas vērtības ir apdraudētas. Tai pašā laikā citā vietā kāda teritorija var tikt samazināta vai pat likvidēta, ja tur zudušas dabas vērtības, kuru dēļ teritorija izveidota. Šis process nav bezgalīgs, un, domājams, tuvāko pāris gadu laikā teritoriju skaits nostabilizēsies, kopumā aptverot aptuveni 10% no valsts teritorijas.

Vai es varu prasīt, lai manu zemi izņem laukā no aizsargājamās teritorijas?
Jūs, protams, varat rakstīt iesniegumu, bet šāds lūgums tiks izpildīts tikai tādā gadījumā, ja speciālisti būs atzinuši, ka uz jūsu zemes dabas vērtības ne ar ko neatšķiras no apkārtējās teritorijas.

 
Vispārējie un individuālie aizsardzības un izmantošanas noteikumi

Kādi var būt saimnieciskās darbības ierobežojumi aizsargājamā teritorijā?
Dažādi - galvenokārt dažādi meža ciršanas ierobežojumi, zemes transformācijas aizliegums, būvniecības ierobežojums vai aizliegums, minerālmēslu un ķīmisko augu aizsardzības līdzekļu lietošanas aizliegums u.tml. Daudzas iecerētās darbības jāsaskaņo ar reģionālo vides pārvaldi vai teritorijas administrāciju.

Kādi likumi vai noteikumi nosaka saimnieciskās darbības ierobežojumus ?
Tos nosaka Ministru kabineta apstiprinātie ”Īpaši aizsargājamo dabas teritoriju vispārējie aizsardzības un izmantošanas noteikumi”, kas attiecināmi uz visām aizsargājamām teritorijām. Bez tam aizsargājamām teritorijām var būt arī katrai savi īpaši individuālie aizsardzības un izmantošanas noteikumi, kurus apstiprinājis Ministru kabinets.

Kas ir individuālie aizsardzības un izmantošanas noteikumi ?
Šie noteikumi tiek izstrādāti vienai atsevišķai teritorijai, un tie paredz kaut kādus īpašus ierobežojumus, aizliegumus vai ieteikumus. Piemēram, tas var būt ciršanas aizliegums kādā meža kvartālā noteiktā mēnesī kāda reta putna riesta laikā; makšķerēšanas ierobežojums zivju nārsta vietā un laikā. Šie noteikumi var arī ieteikt nepieciešamās apsaimniekošanas darbības, piemēram, reizi gadā izpļaut ezera piekrastes pļavas, lai saglabātu dzīves vietu retiem putniem.

Kur šos noteikumus var izlasīt?
Visi Ministru kabineta noteikumi tiek publicēti laikrakstā „Latvijas Vēstnesis” drīz pēc to pieņemšanas. Ja jums pieejams internets, noteikumus varat atrast Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas mājas lapā (sk. informāciju beigās), šī informācija ir arī reģionālajās vides pārvaldēs un pašvaldībās.

Kāpēc aizsargājamās teritorijas izveidošanu nesaskaņo ar mani?
Ar kādām tiesībām kāds var aizliegt man kaut ko darīt uz savas zemes?
Civillikuma 1082. pants nosaka, ka īpašuma lietošanas tiesību aprobežojumu var uzlikt ar likumu – tātad, jūsu darbību savā īpašumā pilnīgi pamatoti ierobežo šī izdevuma beigās minētie likumi. Bez tam Satversmes 105. pants nosaka, ka “dabas resursi nav tikai privātīpašums un ka tiem jādarbojas arī sabiedrības labā. Šī iemesla dēļ valsts likumā noteiktajā kārtībā ir tiesīga noteikt privātīpašuma aprobežojumus dabas resursu īpašniekiem”. Kad aizsargājamā teritorija izveidota, zemes īpašniekam ir tiesības uz nodokļu atvieglojumiem vai citādu likumā noteiktu atlīdzību, ja teritorijas aizsardzības un izmantošanas noteikumu ievērošana rada viņam zaudējumus.

Kāpēc jāierobežo saimnieciskā darbība? Daba ir saglabājusies paaudžu saimniekošanas rezultātā!
Apdomīga saimniekošana, protams, neapdraud dabas saglabāšanu. Diemžēl, ne katrs zemes īpašnieks plāno savu saimniecisko darbību tālredzīgi. Šobrīd daudzi izcērt savus mežus kailcirtēs, lai gūtu ātru peļņu. Ar šādu pieeju neizdosies saglabāt daudzveidīgu dabu nākamajām paaudzēm. Saimnieciskā darbība tiek ierobežota, ņemot vērā zinātnisko izpēti un ilggadējus novērojumus. Mēs mācāmies arī no to valstu rūgtās pieredzes, kur nav vairs dabas vērtību, ko aizsargāt.

Ko drīkst un nedrīkst apmeklētāji aizsargājamā teritorijā uz manas zemes?
Apmeklētājiem aizsargājamās teritorijās (arī ārpus jūsu zemes) jāievēro visi iepriekš minētie noteikumi. Tie ir atkarīgi no režīma katrā teritorijā. Neviens apmeklētājs nedrīkst piegružot teritoriju, skaļi trokšņojot traucēt dzīvniekus, jebkādā veidā bojāt, pārveidot vai iznīcināt dabas vērtības un ainavas elementus. Jāievēro noteikumi, kas attiecas uz makšķerēšanu, medībām, ogošanu, sēņošanu u.tml.

Vai es drīkstu viņiem aizrādīt (sodīt) par pārkāpumiem?
Aizrādīt - jā, taču nekādus sodus uzlikt nevarat. Vislabāk – nekavējoties ziņojiet reģionālajai vides pārvaldei. Ja apmeklētāji pārkāpj vispārējās uzvedības normas, izsauciet policiju.

Man neļauj cirst savu mežu, jo tas esot dabas parks. Reģionālā vides pārvalde saka, ka nekāda dabas parka tur nav.
Šis gadījums varētu attiekties uz ciršanas ierobežojumu, ko nosaka meža normatīvie akti. Valsts meža dienests nereti atsaucas uz īpaši aizsargājamiem meža iecirkņiem, kuriem dažkārt ir tādi paši nosaukumi kā aizsargājamām teritorijām, piemēram, dabas parks, bet ir citādi ciršanas ierobežojumi. Šie iecirkņi pašreiz tiek pārskatīti. Vērtīgākie no tiem tiek saglabāti kā mikroliegumi (skat. nodaļu par mikroliegumiem). Otra iespēja - jebkura pašvaldība savā teritorijā var noteikt t.s. vietējās nozīmes aizsargājamās teritorijas, arī dabas parkus, un konkrētus saimnieciskās darbības ierobežojumus tajās. Tādā gadījumā sīkāk par šo teritoriju jums varēs pastāstīt tikai pašvaldībā.

Vai aizsargājamās teritorijās kaut kas izmainīsies, kad iestāsimies Eiropas Savienībā?
Lai dotu savu ieguldījumu Eiropas Savienības dabas aizsardzībā, liela daļa mūsu aizsargājamo teritoriju tiks iekļautas Eiropas nozīmes aizsargājamo teritoriju tīklā, kas saucas “Natura 2000” un aptver visas Eiropas Savienības valstis. Noteikumos un apsaimniekošanā būtisku izmaiņu nebūs. Palielināsies atbildība par dabas vērtību saglabāšanu visas Eiropas priekšā.

 
Dabas aizsardzības plāni, finansējumi

Kas ir dabas aizsardzības plāns ?
Tas ir apjomīgs apraksts par dabas vērtībām kādā konkrētā aizsargājamā teritorijā un nepieciešamajiem pasākumiem to aizsardzībai un apsaimniekošanai. Plānam pievienotas arī kartes, kur attēlotas funkcionālās zonas – teritorijas, kur ir atšķirīga apsaimniekošana, stingrāks vai vieglāks režīms nekā visā teritorijā kopumā. Visi minētie materiāli tiek iešūti vākos un ir pieejami vietējā pašvaldībā.

Kas šo plānu izstrādā un kam tas ir jāņem vērā?
Plānu izstrādāšanu koordinē Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija. Darbu veic speciālisti, sadarbojoties ar visām ieinteresētajām pusēm. Plānu apstiprina vides aizsardzības ministrs. Plāns ir jāņem vērā tiem, kas plāno pagasta vai pilsētas turpmāko attīstību.

Kāpēc šis plāns vajadzīgs ?
Šis plāns ir solis pretī zemes īpašniekam. Plāna izstrādes gaitā aizsargājamā teritorijā tiek izveidotas funkcionālās zonas, kurās ne tikai aizsargā dabu, bet arī paredz iespējas saimniekot. Plānā izveidotais zonējums un zonās noteiktie režīmi tiek apstiprināti Ministru kabinetā individuālo noteikumu veidā. Plāns ir dokuments, uz kura pamata iespējams piesaistīt finansējumu tā īstenošanai.

Vai es varu ietekmēt dabas aizsardzības plānu teritorijai, kurā ietilpst arī mana zeme?
Jā. Uzsākot plāna izstrādāšanu, arī zemes īpašnieki tiek uzaicināti uz informatīvo sanāksmi, kurā katrs var izteikt savas vēlmes un uzdot jautājumus. Pirms plāna apstiprināšanas, ja vien teritorija nav pavisam maza, notiek publiskā apspriešana. Aktīvi piedaloties minētajos pasākumos, varat ietekmēt plāna saturu. Jāpiebilst gan, ka jūs nekādā ziņā nepanāksiet stingra aizsardzības režīma atcelšanu tādā vietā, kur tas nepieciešams, lai aizsargātu kādu ļoti retu sugu.

Vai dabas aizsardzības plānu izstrādā katrai teritorijai ?
Likums to neparedz, taču to vajadzētu izstrādāt katrai teritorijai, izņemot pavisam nelielas un vienveidīgas aizsargājamās teritorijas. Pašreiz valstij nav tik daudz līdzekļu, lai visu paveiktu uzreiz. Tāpēc tiek izvēlētas tās teritorijas, kurās ir vislielākās grūtības saskaņot dabas aizsardzības un iedzīvotāju, zemes īpašnieku intereses.

Ko darīt, ja teritorijai plāna nav un tuvākajā laikā nav arī paredzēts to izstrādāt?
Tad plāna izstrādāšanu var finansēt gan zemes īpašnieks, gan pašvaldība vai kāds sabiedrisks fonds, pieaicinot attiecīgus speciālistus, kas darbu veic atbilstoši Vides aizsardzības ministra apstiprinātajiem „Ieteikumiem dabas aizsardzības plānu izstrādei”.

 
Publiskā apspriešana

Ko tas īsti nozīmē?
Tas nozīmē, ka, pirmkārt, tā ir iespēja jebkuram iedzīvotājam izteikt savu viedokli par teritorijas aizsardzību un apsaimniekošanu. Otrkārt, tas ir process, kura laikā katrs var apskatīt un izlasīt plāna melnrakstu, bet beigās – piedalīties sapulcē, kur tiek apspriesti visi priekšlikumi.

Kā varu uzzināt, ka būs apspriešana?
Par publisko apspriešanu uzzināsiet no paziņojuma sava rajona laikrakstā.

Kur to plānu var apskatīt?
Paziņojumā būs informācija gan par publiskās apspriešanas norises vietu un laiku, gan arī par vietu, kur 2 nedēļas pirms apspriešanas jebkurš interesents var ar to iepazīties. Parasti plāns pieejams vietējā pašvaldībā.

Kāda jēga kaut ko teikt, - tāpat neuzklausīs...
Plāna autori un eksperti publiskās apspriešanas laikā atbild uz jautājumiem un izskaidro, kuri priekšlikumi ir izpildāmi un kuri - ne. Piemēram, nebūs izpildāms ierosinājums ļaut nocirst vecus, dobumainus kokus, kuru dobumi ir vienīgā dzīvesvieta pūcēm. Plāna autori cenšas pēc iespējas ņemt vērā un iestrādāt plānā izteiktos priekšlikumus.

 
Zemes īpašnieka pienākumi

Kādi ir zemes īpašnieka pienākumi aizsargājamā teritorijā ?

  • Jānoslēdz līgums par aizsardzības un izmantošanas noteikumu ievērošanu.
  • Jānodrošina šo noteikumu ievērošana.
  • Jāziņo reģionālajai vides pārvaldei vai pašvaldībai par nevēlamām izmaiņām teritorijā, kā arī par izdarītajiem pārkāpumiem. Ja teritorijai ir administrācija, tad jāziņo tai.
  • Jāinformē reģionālā vides pārvalde, ja esat nodomājis zemi pārdot.
  • Jāatļauj gājējiem pārvietoties pa ceļiem un takām, kas izveidoti aizsargājamās teritorijas apskatei.
  • Jāsaskaņo ar reģionālo vides pārvaldi vai administrāciju jebkura saimnieciskā darbība, kas var radīt nevēlamas izmaiņas aizsargājamās teritorijas dabas vērtībās.

Kas tas par līgumu?
Tas ir līgums, ko savstarpēji noslēdz zemes īpašnieks, vietējā pašvaldība un reģionālā vides pārvaldes vai aizsargājamās teritorijas administrācija, lai nodrošinātu teritorijas aizsardzības un izmantošanas noteikumu, kā arī dabas aizsardzības plāna prasību ievērošanu. Reģionālā vides pārvalde pievieno līgumam teritorijas aizsardzības un izmantošanas noteikumus un zemes gabala robežu plānu ar aizsargājamās teritorijas robežu.

Vai aizsargājamās teritorijas apmeklētāji drīkst uz manas zemes celt teltis un kurt ugunskurus?
Celt teltis un kurt ugunskurus aizliegts dabas rezervātos un zonās, kur apmeklētāju pieeja vispār liegta vai stingri ierobežota ar individuālajiem noteikumiem. Aizsargājamās teritorijās un funkcionālajās zonās ar vieglāku režīmu šīs darbības būtu pieļaujamas, ievērojot teritorijas dabas aizsardzības plānu un individuālos noteikumus. Parasti tiek iekārtotas speciālas vietas, kur šis darbības ir atļautas. Ugunsbīstamajā periodā Valsts Meža dienests var pat ierobežot apmeklētāju pārvietošanās mežā (informācija mežniecībās). Ja teritorijas apmeklētāji regulāri izrāda interesi par nakšņošanu kādā vietā, aiciniet teritorijas administrāciju vai reģionālo vides pārvaldi kopīgi ar jums labiekārtot atpūtas vietu. Tā var kļūt par nelielu peļņas avotu – sagaidiet tūristus, pārdodiet viņiem sava dārza vai fermas produkciju, piedāvājiet iespējas jāt ar zirgu, apskatīt bišu darbošanos vai pārgulēt siena šķūnī!

Kā lai nodrošinu noteikumu ievērošanu?
Kā apmeklētājs var zināt, ka atrodas aizsargājamā teritorijā?
Informējiet savus ciemiņus un draugus, aizrādiet svešiem, ziņojiet reģionālajai vides pārvaldei, ja konstatējat pārkāpumu. Turklāt, galveno ceļu malās aizsargājamās teritorijās tiek izvietotas īpašas informatīvās zīmes. Šai jomā vēl daudz jāpaveic. Cerams, ka tuvākajos gados ne tikai nacionālajos parkos un dabas rezervātos, bet arī citās aizsargājamās teritorijās tiks izvietotas šīs zīmes, un tās netiks nolauztas vai citādi sabojātas.

Kā lai zinu, kas ir tās nevēlamās izmaiņas dabas vērtībās?
Ar nevēlamām izmaiņām saprotam tās, kuru rezultātā daba zaudē savu sākotnējo vērtību un nespēj atjaunoties. Piemēram, putnam nav vairs ligzdas, puķe izrauta ar visām saknēm, koks nozāģēts, dižakmens saskaldīts...

Kāpēc man kāds jāinformē par zemes pārdošanu?
Valstij ir t.s. pirmpirkuma tiesības uz zemi aizsargājamā teritorijā, izņemot neitrālo zonu. Kad informēsiet reģionālo vides pārvaldi par savu nodomu, jums paskaidros, ka vispirms jāsaņem atzinums par valsts pirmpirkuma tiesību izmantošanu. Turpat arī saņemsiet informāciju, kā jāraksta iesniegums un kādi dokumenti šim iesniegum jāpievieno. Tikai tad, kad būsiet saņēmis rakstisku valsts atteikumu no pirmpirkuma tiesībām, varēsiet savu zemi pārdot.

Vai man jāsaskaņo būvniecība, zemes transformācija, meža ciršana u.tml.?
Jā. Ja jums nav iespējas iepazīties ar normatīvajiem aktiem šai jomā, interesējieties reģionālajā vides pārvaldē; tur saņemsiet informāciju, kādi dokumenti nepieciešami un kur katrs jautājums kārtojams. Par meža ciršanu konkrēti uzzināsiet vietējā mežniecībā.


Zemes īpašnieka tiesības

Kādas ir manas tiesības aizsargājamā teritorijā ?
Jums ir tiesības uz nodokļu atvieglojumiem vai citādu likumā noteikto atlīdzību, ja noteikumu ievērošana rada jums zaudējumus. Ar nodokli neapliek zemi, kas atrodas dabas rezervātā vai dabas rezervāta zonā, kur saimnieciskā darbība aizliegta ar likumu.

Vai tiesa, ka tagad varot mainīt zemi aizsargājamā teritorijā pret līdzvērtīgu citur?
Likums nosaka, ka tas attiecas tikai uz tiem īpašniekiem, uz kuru zemes izveidots dabas rezervāts vai dabas liegums pēc tam, kad īpašuma tiesības uz zemi jau bijušas atjaunotas. Ja jaunie īpašuma tiesību aprobežojumi jūs neapmierina, jums ir tiesības šo zemes gabalu apmainīt pret līdzvērtīgu zemi citā vietā. Šis nosacījums neattiecas uz tiem, kas zemi nopirkuši no bijušajiem īpašniekiem vai viņu mantiniekiem, kā arī uz tiem, uz kuru zemes tiek izveidotas aizsargājamās teritorijas ar vieglāku režīmu – dabas parki, aizsargājamo ainavu apvidi, dabas pieminekļi u.tml.

Vai es drīkstu uz savas zemes izvietot vai izplatīt informāciju par to, ka tur aug vai dzīvo kāda īpaši reta suga?
Bez saskaņošanas - nē. Jebkura informācijas izvietošana vai izplatīšana par aizsargājamo sugu atradnēm atļauta, tikai saskaņojot ar attiecīgo reģionālo vides pārvaldi vai aizsargājamās teritorijas administrāciju. Šī piesardzība nepieciešama, lai nedotu iespēju negodīgiem cilvēkiem iznīcināt retas dabas vērtības.

Vai varu pats kaut ko apmeklētājiem stāstīt un rādīt?
Jā, noteikti varat pavadīt apmeklētājus pa dabas takām un parādīt interesantus objektus uz savas zemes, taču tam visam jābūt saskaņotam ar reģionālo vides pārvaldi vai aizsargājamās teritorijas administrāciju.

Vai es varu aizliegt svešiem staigāt pa aizsargājamās teritorijas ceļiem un takām manā īpašumā ?
Ja šie ceļi un takas aizsargājamās teritorijas apskatei ir paredzēti dabas aizsardzības plānā, zemes īpašnieks nedrīkst aizliegt kājāmgājējiem tur pārvietoties.

Ko darīt, ja takas nav izveidotas, bet cilvēki tur staigā un tās iestaigā?
Vislabāk – dodieties uz reģionālo vides pārvaldi vai aizsargājamās teritorijas administrāciju un lūdziet padomu, kur takām vajadzētu būt. Ja gājēji tās „iestaigājuši” pareizi, tad neliedziet viņiem tur iet. Ja ne – lūdziet šo iestāžu palīdzību taku izveidošanā. Nedzeniet prom kājāmgājējus – pamēģiniet iztēloties sevi viņu vietā! Jums taču arī ļoti gribētos aplūkot brīnišķīgu dabas objektu, kas pieder kādam laipnam zemes īpašniekam!

Ko darīt, ja esmu nopircis zemi, bet neviens nav mani informējis, ka tā atrodas aizsargājamā teritorijā?
Nezināšana neatbrīvo no pienākuma, - jums nāksies ievērot visus noteikumus, kas attiecas uz šo aizsargājamo teritoriju. Ja jūs būtu iepriekš painteresējies reģionālajā vides pārvaldē, vai teritorija nav valsts aizsardzībā, atkristu visas nepatikšanas.

Mana zeme atrodas liegumā, kas esot ļoti vērtīgs. Ja jau tā, kāpēc valsts neatpērk šo zemi no manis?
Pagaidām valsts budžetā nav pietiekoši līdzekļu plašai zemes atpirkšanai. Atsevišķos gadījumos ticis saņemts ārvalstu finansējums dabas rezervātu zemes atpirkšanai. Cerams, ka pamazām situācija uzlabosies un valsts iegūs īpašumā dabas daudzveidības ziņā vērtīgākās zemes. Jāatzīst gan, ka atpirkti tiks tikai izcili vērtīgi zemes gabali.

Esmu nopircis zemi dabas parkā, kur būvniecība nav aizliegta, bet man pagasta pašvaldība to neļauj darīt.
Acīmredzot jūsu pagastam nav apstiprināta teritorijas plānojuma, bet tas top. Šis plānojums jāizstrādā ņemot vērā teritorijas dabas aizsardzības plānā paredzēto zonējumu. Var gadīties, ka atbilstoši dabas aizsardzības plānam jūsu zeme atradīsies, piemēram, dabas lieguma zonā, kur būvniecība ir aizliegta. Pastāv iespēja jums par saviem līdzekļiem izstrādāt detālplānojumu, kas jānodod ekspertu izvērtēšanai un publiskajai apspriešanai. Ja izrādīsies, ka plānotajā apbūves gabalā neatrodas aizsargājamas sugas vai biotopi, varēsiet uzsākt būvniecību. Pretējā gadījumā tā būs aizliegta.

Kas drīkst nākt un kontrolēt, kā es saimniekoju uz savas zemes aizsargājamā teritorijā?
To, kā jūs un citi ievēro aizsargājamajās teritorijas aizsardzības un izmantošanas noteikumus, drīkst kontrolēt amatpersonas no Valsts vides inspekcijas, reģionālās vides pārvaldes un Valsts meža dienesta.


Nodokļi, zemes kadastrālā vērtība

Esmu atguvis tēva zemi, kur Latvijas Pirmās Republikas laikā bija plānota apbūve. Maksāju nodokļus kā par apbūves zemi, bet būvēt tur neļauj, jo tas ir dabas liegums. Kam lai lūdzu samazināt nodokli?
Nekustamā īpašuma nodokli aprēķina pašvaldība, par pamatu ņemot Valsts zemes dienesta noteikto zemes kadastrālo vērtību. Sāciet ar vietējo pašvaldību.

Kāpēc nav nodokļa atlaides, kaut arī mana zeme atrodas aizsargājamā teritorijā?
Ļoti iespējams, ka jūs kļūdāties. Visticamākais, ka jūsu zemei jau ir samazināta kadastrālā vērtība, līdz ar to samazināts arī nodoklis. Lai to noskaidrotu, dodieties uz savu pašvaldību.

No kā atkarīgas nodokļu atlaides?
Tās atkarīgas no aizsargājamās teritorijas kategorijas. Zemi dabas rezervātos un dabas rezervātu zonās, kur saimnieciskā darbība aizliegta ar likumu, ar nekustamā īpašuma nodokli neapliek. Pārējās aizsargājamās teritorijās tiek samazināta zemes kadastrālā vērtība, pēc kuras aprēķina zemes nodokli. Zemes kadastrālo vērtību aprēķina, ņemot vērā Valsts meža dienesta informāciju par ierobežojumiem meža apsaimniekošanā.

 
Īpašuma tiesību nostiprināšana zemesgrāmatā

Ko nozīmē ieraksts zemesgrāmatā - aprobežojums – dabas liegums?
Šo ierakstu izdara reizē ar īpašuma nostiprināšanu zemesgrāmatā. Tas nozīmē, ka daļa zemes vai visa zeme atrodas dabas liegumā, kur jāievēro attiecīgie dabas lieguma aizsardzības un izmantošanas noteikumi. Tiem, kas zemi atguva īpašumā zemes reformas gaitā, šo ierakstu izdarīja, pamatojoties uz pašvaldības lēmumu par zemes piešķiršanu. Zemes pārdošanas gadījumā aprobežojums tiek ierakstīts jaunā īpašnieka zemesgrāmatā.

Manā zemesgrāmatā nav aprobežojuma, kaut arī zeme atrodas aizsargājamā teritorijā. Nejūtos vainīgs un netaisos tur neko labot.
Situācijai var būt dažādi iemesli. Pirmais – pašvaldība paviršības vai nezināšanas dēļ nav minējusi zemes piešķiršanas lēmumā par aprobežojumu. Otrais – īpašums, kuru pirkāt, jau bija bez aprobežojuma un neviens arī neinformēja, ka tāds ierakstāms. Trešais – dažkārt paši īpašnieki “parūpējas”, lai aprobežojums neparādītos (cerams, ka jūs nepiederat pie tiem). Likums nosaka, ka šie aprobežojumi ierakstāmi zemesgrāmatā un zemes gabalu plānos, pamatojoties uz reģionālās vides pārvaldes nostiprinājuma lūgumu.

 
Zemes pirkšana, pārdošana, dāvināšana, noma

Ko darīt, ja gribu savu zemi pārdot ?
Pats pirmais – informējiet par savu nodomu attiecīgo reģionālo vides pārvaldi. Tur saņemsiet informāciju, kā tas kārtojams, kādi dokumenti nepieciešami. Tad izpaliks problēmas, kas rodas, ja līgums ar pircēju jau noslēgts, nauda saņemta, bet beigās izrādās, ka nemaz nedrīkstat privātpersonai zemi pārdot, jo varbūt valsts izmantos savas pirmpirkuma tiesības.

Kas ir pirmpirkuma tiesības?
Valstij ir tiesības nopirkt šo zemi no īpašnieka, neļaujot to darīt kādai privātpersonai vai iestādei, kaut arī bijusi iepriekšēja vienošanās ar īpašnieku. Izņēmums ir aizsargājamās teritorijas neitrālā zona. Jāatzīst gan, ka šīs tiesības valsts neizmanto pārāk bieži. Atsevišķos gadījumos tiek nopirkta zeme dabas rezervātā vai liegumā, kur ir ļoti liela dabas daudzveidība vai īpaši retas sugas un biotopi.

Vai drīkstu savu zemi kādam dāvināt vai iznomāt ?

Drīkstat dāvināt. Jaunais īpašnieks iegūs zemi ar visiem jau esošajiem aprobežojumiem. Arī iznomāt zemi drīkstat, - nomas līgumā paredziet nomnieka pienākumus attiecībā uz dabas aizsardzības prasībām.

 
Kompensācijas, zemes maiņa

Vai man pienākas kompensācija par to, ka zeme atrodas aizsargājamā teritorijā un mana saimnieciskā darbība ir ierobežota?
Jums ir tiesības uz nodokļu atvieglojumiem vai citādu likumā noteikto atlīdzību, ja noteikumu ievērošana rada jums zaudējumus. Kad atguvāt vai mantojāt īpašumā zemi, jums tika pateikts, ka tā atrodas aizsargājamā teritorijā. Jūs varējāt saņemt kompensācijas sertifikātus vai zemi citā vietā. Jūs tomēr izvēlējāties mantoto zemi. Tādos gadījumos kompensācija nepienākas. Jums pienākas tikai nodokļu atvieglojumi. Ja netikāt informēts par aizsargājamo teritoriju, sūdziet pašvaldību tiesā. Šis nosacījums attiecas arī uz tiem, kas nopirkuši zemi, kas jau atrodas aizsargājamā teritorijā.

Mana zeme jau bija nostiprināta zemesgrāmatā, kad uz tās tika izveidota aizsargājamā teritorija. Vai man kaut kas pienākas?
Ja pēc īpašuma tiesību atjaunošanas uz jūsu zemes izveidots dabas rezervāts vai dabas liegums, tad jums ir tiesības šo zemes gabalu apmainīt pret līdzvērtīgu zemi citā vietā. Šis nosacījums neattiecas uz tiem, kas zemi nopirkuši no bijušajiem īpašniekiem vai viņu mantiniekiem, kā arī uz tiem, uz kuru zemes tiek izveidotas aizsargājamās teritorijas ar vieglāku režīmu – dabas parki, aizsargājamo ainavu apvidi, dabas pieminekļi u.tml.


Zemes atsavināšana, aizsargājamo teritoriju likvidēšana

Vai man var atņemt zemi aizsargājamā teritorijā ?
Jā. Ja zemes īpašnieks pārkāpj teritorijas aizsardzības un izmantošanas noteikumus, valstij ir tiesības piespiedu kārtā atsavināt zemi tās īpašniekam.

Vai kādreiz notiek arī aizsargājamo teritoriju likvidēšana ?
Ja kāda aizsargājamā teritorija vairs neatbilst tās izveidošanas mērķiem un prasībām (piemēram, kāda reta suga šai vietā sen vairs nedzīvo), Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija sagatavo atzinumu par šīs teritorijas statusa likvidāciju, pamatojoties uz ekspertu slēdzienu.


Problēmas, neskaidrības

Kurp doties, ja radušās neskaidrības par zemes apsaimniekošanu aizsargājamā teritorijā?
Vislabāk – uz reģionālo vides pārvaldi vai aizsargājamās teritorijas administrāciju. Tur speciālisti informēs jūs arī par attiecīgā reģiona vides aizsardzības problēmām – atkritumu saimniecību, dzeramā ūdens, notekūdeņu saimniecību, gaisa piesārņojumu u.tml., arī par iedzīvotāju tiesībām piedalīties šo problēmu risināšanā.

Varbūt labāk vērsties tieši Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijā?
Nē, jo ministrija tik un tā vispirms lūgs informāciju no attiecīgās vietējās struktūras, kas daudz labāk pārzina situāciju. Bieži vien zemes īpašnieki jautājumu var noskaidrot un nokārtot uz vietas – reģionālajā vides pārvaldē, nemaz netērējot laiku un naudu, lai nokļūtu ministrijā.

Bet ja es tomēr gribu savu problēmu izstāstīt ministrijā?
Jums, protams, ir tiesības ierasties arī tur. Ņemiet vērā, ka ministrijas darbinieki var būt aizņemti vai pildīt kādu pienākumu ārpus ministrijas tai brīdī, kad pēkšņi tur ierodaties. Tāpēc labāk iepriekš piezvaniet, noskaidrojiet, pie kura darbinieka jums jāierodas, un vienojieties par konkrētu laiku. Tad izpaliks neapmierinātība un nebūs velti iztērēts laiks, nesastopot vajadzīgo cilvēku.

Esmu dažkārt zvanījis uz ministriju un lūdzis speciālistus ierasties konkrētā vietā, kur notiek nelikumības. Kāpēc viņi tūlīt nebrauc šurp?
Cilvēkiem, kas strādā tieši ministrijā, ir citi pienākumi. Viņi pēc jūsu zvana informē attiecīgos dienestus, un tie dodas uz pārkāpuma vietu, lai novērtētu situāciju un sauktu pie atbildības vainīgo, - katram jādara savs darbs.

 
III. Ūdensteču un ūdenstilpju aizsargjoslas

(turpmāk - upju un ezeru aizsargjoslas)

Kas ir ūdensteces un ūdenstilpes?
Vienkāršā valodā runājot, tās ir upes un ezeri, bet šeit pieskaitāmi arī mākslīgi radīti kanāli un ūdenskrātuves.

Kāpēc gar upi vai ezeru vajag šo aizsargjoslu?
Aizsargjoslas nosaka, lai novērstu piesārņojumu un krasta eroziju, kā arī lai saglabātu ainavu.

Kā nosaka šīs aizsargjoslas?
Visu aizsargjoslu konkrētās robežas nosaka pagastu un pilsētu teritoriju plānojumos. Tās tiek iezīmētas arī īpašnieku zemes gabalu plānos. Šo darbu veic Valsts zemes dienests.

Kā es varu zināt, vai mana zeme atrodas aizsargjoslā?
Ja zeme, piemēram, ir upes aizsargjoslā, jūsu zemesgrāmatā vajadzētu būt ierakstam “aprobežojums – upes aizsargjosla”, un zemes gabala plānā aizsargjoslas robežai jābūt iezīmētai.

Vai ir noteikts, cik platām jābūt aizsargjoslām?
Aizsargjoslas platums lauku apvidos atkarīgs no upes garuma vai ezera platības. Lielajām upēm un ezeriem tas ir pat 500 m katrā krastā, bet pavisam īsām upītēm un maziem ezeriem – tikai 10 m. Pilsētās un ciemos aizsargjoslas platums nedrīkst būt mazāks par 10 m, izņemot gadījumus, kad tur jau agrāk ir uzbūvētas ēkas.

Kāds ir aizsargjoslas platums vietās, kas regulāri pārplūst?
Tur aizsargjosla ir visā pārplūstošās palienes platumā, neatkarīgi no upes garuma vai ezera lieluma. Jāņem vērā, ka šīs ir t.s. riska teritorijas, kur kaut ko būvēt ir vienkārši neapdomīgi – pēc lieliem plūdiem negaidiet no valsts kompensāciju par dabas nodarītajiem zaudējumiem.

Kā varu uzzināt, cik plata ir mana upe vai cik liels ir mans ezers?
Aizsargjoslu likumā uzskaitītas lielākās upes un to aizsargjoslu platumi. Pārējo Latvijas upju garumi un ezeru platības atrodami 1997. g. Ministru kabineta noteikumos Nr. 155 “Noteikumi par ūdens lietošanas atļaujām”.

Vai ir iespējams mainīt aizsargjoslas robežas?
Tikai tad, ja tās noteiktas pretrunā ar likumu. Ja uzskatāt, ka jūsu īpašumā aizsargjosla noteikta nepareizi, dodieties pie pašvaldības plānošanas speciālistiem – viņi ir tie, kas šīs aizsargjoslas iezīmē plānos.

Kādi ierobežojumi pastāv šais aizsargjoslās?
Būtiskākie ierobežojumi ir šādi:

  • aizliegts izvietot būves dažādu ķimikāliju glabāšanai un ierīkot atkritumu izgāztuves;
  • 50m platā joslā, skaitot no ūdens puses, aizliegta kailcirte;
  • pārplūstošās palienēs aizliegta būvniecība, izņemot īslaicīgas lietošanas būves;
  • 10m platā joslā, skaitot no ūdens puses, aizliegts:
    • veikt būvniecību, izņemot tiltus, peldētavas, ar ūdens ņemšanu un hidrotehniku saistītas būves un laivu piestātnes,
    • ierīkot meliorācijas būves bez saskaņošanas ar reģionālo vides pārvaldi,
    • veikt galveno cirti,
    • aizliegts iegūt derīgos izrakteņus, izņemot ūdens apgādes vajadzībām,
    • aizliegts mazgāt mašīnas un lauksaimniecības tehniku.

Visi ierobežojumi atrodami Aizsargjoslu likuma 35. un 37. pantā.

Man neļauj būvēt 15 m augstu māju, bet Aizsargjoslu likumā nekas par to nav teikts.
Šīs prasības droši vien ir noteiktas ar pašvaldības saistošajiem noteikumiem. Interesējieties vietējā pašvaldībā!

Vai man pienākas nodokļa atlaide par zemi aizsargjoslā?
Zemes nodokli aizsargjoslā aprēķina tāpat, kā citur, ņemot vērā zemes lietošanas mērķi. Par apbūves zemi jāmaksā lielāks nodoklis nekā par zemi, kur apbūve nav plānota.

Vai tūristi un makšķernieki drīkst upes vai ezera aizsargjoslā celt teltis un kurt ugunskurus?
Aizsargjoslu likums nenosaka aizliegumu celt teltis un kurt ugunskurus upes vai ezera aizsargjoslā. Tomēr jāapzinās, ka jāievēro ugunsdrošības noteikumi un iespējamais aizliegums meža ugunsbīstamības periodā. Bez tam jābūt drošam, ka netiks bojāts vai iznīcināts kāds aizsargājams biotops vai suga. Jūsu pagalmā nevienam nav tiesības bez jūsu atļaujas kaut ko darīt.

Mani neapmierina man piemērotais nodokļa aprēķins. Vai to var izmainīt?
Jā. Jums ir tiesības pieprasīt īpašuma pārvērtēšanu jebkurā laikā, ja jūs sedzat ar to saistītos izdevumus. Jums jāraksta iesniegums attiecīgajai pašvaldībai.

Kas atbild par aizsargjoslas uzturēšanu?
Aizsargjoslas jāuztur kārtībā zemes īpašniekam.

Vai aizsargjoslas kaut kā apzīmē dabā?
Ja nepieciešams, tās tiek apzīmētas ar īpašām zīmēm. Tās jāizgatavo un jāizvieto pašvaldībai. Par zīmju saglabāšanu atbild zemes īpašnieks.

Kas kontrolē, kā tiek ievērotas aizsargjoslas prasības?
Šo kontroli veic Vides valsts inspekcija, reģionālā vides pārvalde, Valsts meža dienests.

Vai tiesa, ka tagad noteiktas arī purvu aizsargjoslas?
Jā, kopš 2002.gada 21.februāra šīs aizsargjoslas tiek noteiktas, lai stabilizētu mitruma režīmu zonā, kur saskaras purvs ar mežu. Šīs aizsargjoslas var būt no 20 – 100 m atkarībā no purva lieluma un meža tipa. Aprobežojumus purvu aizsargjoslās nosaka Meža likums, - tie ir ciršanas ierobežojumi.

 

IV. Baltijas jūras un Rīgas līča piekrastes aizsargjosla
(turpmāk – piekrastes aizsargjosla)

Kas ir piekrastes aizsargjosla?
Tā ir apmēram 5 km plata josla gar visu Latvijas jūras robežu gandrīz 500 km garumā, kuras izveidošanas mērķis ir samazināt piesārņojuma ietekmi uz jūru, saglabāt meža aizsargfunkcijas, aizsargāt piekrastes ainavu, novērst krasta eroziju un saglabāt piekrasti sabiedrības atpūtai un tūrismam.

Vai tā arī ir aizsargājamā teritorija?
Nē, tā nav aizsargājamā teritorija, bet tajā arī ir saimnieciskās darbības ierobežojumi, kas nodrošina daba aizsardzības prasību ievērošanu.

Cik plata tā ir?
Tā dalās trīs joslās:

  • krasta kāpu aizsargjosla – vismaz 300 m plata, skaitot no sauszemes veģetācijas sākuma;
  • jūras aizsargjosla – ietver pludmali un ūdens jomu līdz 10 m dziļumam;
  • ierobežotas saimnieciskās darbības josla – līdz 5 km.

Kas un kā nosaka aizsargjoslas robežas?
Robežas nosaka Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija, bet plānos iezīmē pašvaldību plānošanas speciālisti.

Kur tās var redzēt - vai arī zemesgrāmatā?
Aizsargjoslu robežas tiek iezīmētas pilsētu un pagastu plānos. Tām jābūt iezīmētām arī jūsu zemes gabala plānā.

Vai visur krasta kāpu aizsargjosla ir tieši 300 m plata?
Daudzās vietās tā ir tieši 300 m plata, bet ir arī pagasti, kur tās robeža noteikta pa dabā saskatāmām līnijām – meža stigām, grāvjiem vai ceļiem, un tā ir platāka.

Kā nosaka aizsargjoslu tur, kur ir stāvkrasts?
Aizsargjoslas platumu uz stāvkrasta mēra no krasta nogāzes augšējās malas.

Vai pludmale arī ir aizsargjoslā?
Jā, pludmale pieder pie jūras aizsargjoslas.

Vai pludmale var būt privāta?
Nē, Civillikuma 1102. un 1104. pants nosaka, ka pie publiskiem ūdeņiem pieder jūras piekrastes josla līdz tai vietai, kuru sasniedz jūras augstākās bangas. Tātad – pludmale ir visas sabiedrības īpašums.

Mana zeme no stāvkrasta tiek regulāri ieskalota jūrā. Vai aizsargjosla līdz ar to pārvietojas?
Vietās, kas pakļautas krasta erozijas procesiem, aizsargjoslas robežu pārskata ik pēc 3-5 gadiem un no jauna iezīmē plānos.

Mana zeme ir slapja pļava, bet skaitās kāpu joslā. Varbūt tur nemaz nav aizsargjoslas?
Krasta kāpu aizsargjoslas nosaukums cēlies no tā, ka gar krastu galvenokārt stiepjas kāpas. Arī pļavas un stāvkrasti, ja vien tie ietilpst 300 metros, ir krasta kāpu aizsargjoslā.

Kas aizliegts vai atļauts aizsargjoslā?
Būtiskākie ierobežojumi.

Visā aizsargjoslā jāņem vērā, ka zemes sadalīšana mazākos gabalos veicama saskaņā ar pašvaldības noteiktajiem izmēriem. Meliorācijas būvju ierīkošana jāsaskaņo ar reģionālo vides pārvaldi. Krasta kāpu aizsargjoslā un pludmalē aizliegts:

  • veikt būvniecību tur, kur iepriekš nav bijusi apbūve;
  • iegūt derīgos izrakteņus, izņemot ūdeni ūdensapgādes vajadzībām;
  • nobraukt no ceļiem, braukt pa pludmali, izņemot apsaimniekošanas vajadzībām;
  • rīkot lielus pasākumus bez saskaņošanas ar pašvaldību;
  • novietot dzīvojamās piekabes, izņemot speciālās vietās.

Pastāv izņēmums būvniecībai – tā ir atļauta, ja ir paredzēta pagasta teritorijas plānojumā un ir saņemts atzinums, ko sniedzis Ietekmes uz vidi novērtējuma valsts birojs vai saņemti reģionālajā vides pārvaldē izdoti tehniskie noteikumi. Jāņem vērā, ka būvniecībai kāpu joslā jāizstrādā detālplānojums, kas ir ilgstošs un dārgs process, tam jāparedz arī publiskā apspriešana 2 reizes.

Visi ierobežojumi atrodami Aizsargjoslu likuma 35. un 37. pantā.

Vai tūristi un atpūtnieki drīkst celt teltis un kurt ugunskurus krasta kāpu aizsargjoslā?
Krasta kāpu aizsargjoslā aizliegts kurt ugunskurus, izņemot māju pagalmus un speciālas šim nolūkam iekārtotas vietas. Ugunsbīstamajā periodā Valsts Meža dienests var pat ierobežot cilvēku pārvietošanos šais kāpu mežos. Savā pagalmā saimnieks esat tikai jūs pats, taču varat piedāvāt iespēju tūristiem tur pārnakšņot. Pludmalē, kas ietilpst jūras aizsargjoslā, ugunskurus kurt nav aizliegts.

Kāpēc man neļauj būvēt kāpās? Es visu sakopšu – uzvedīšu melnzemi, iesēšu zālīti…
Ar to jau arī pietiks, lai pilnīgi iznīcinātu trauslo kāpu zemsedzi un neatgriezeniski pazaudētu retu biotopu kāpās.

Vai pašvaldība var kaut ko noteikt pludmalē vai kāpās?
Pašvaldība savā teritorijā var noteikt kādus stingrākus ierobežojumus aizsargjoslā, bet tā nevar atļaut nelikumības.

Zviedrijā, Turcijā un Krimā sabūvētas mājas gar krastu. Izskatās tik jauki. Kāpēc mēs nevarētu apbūvēt piekrasti?
Mēs nevaram salīdzināt savu piekrasti ar Zviedriju vai Krimu, kur krasts ir klinšains. Mūsu smilšainās kāpas ir ļoti nepastāvīgas – tās pakļautas krasta erozijai. Pagājušā gadsimta 50. gados, kad kāpas nebija vēl apmežotas, tās pārvietojās, pat aprokot mājas. Piekrastes zvejnieki agrāk cēla mājas tikai aiz kāpām, jo zināja, ka citādi jūra un kāpas māju iznīcinās. Tagad gribam redzēt jūru pa istabas logu un ceļam māju uz kāpas pašā jūras krastā. Katru rudeni vētras laikā kāda māja kļūst par erozijas upuri. Apbūvējot kāpu zonu, mēs ne tikai pilnīgi iznīcinām unikālas dabas vērtības, bet arī nepārdomāti pakļaujam riskam būves.

Ko darīt - es gribu būvēt, bet pagastam nav teritorijas plānojuma?
Pagasti saņem no valsts naudu (t.s. mērķdotācijas) teritorijas plānojuma izstrādāšanai. Plānošanas process prasa daudz laika un bieži vien ilgst vairākus gadus. Savukārt, daži pagasti plānošanai piešķirtos līdzekļus izmantojuši pavisam citiem mērķiem. Ir arī pagasti, kas pašu neizdarības dēļ vēl nav saņēmuši šo finansējumu. Noskaidrojiet, kādā stadijā ir jūsu pagasta plānojums!

Kāpēc agrāk drīkstēja būvēt kāpās, bet tagad nedrīkst?
Aizsargjoslu likums, kas nosaka šīs lietas, ar 2002. gada 21. februāri ir mainīts. Agrāk kāpās drīkstēja būvēt bijušie zemes īpašnieki un viņu mantinieki, ja nebija iespējams būvēt citā vietā. Tagad jebkura būvniecība veicama tikai saskaņā ar teritorijas plānojumu.

Ja aizsargjoslas pārklājas, kādi noteikumi tad ir spēkā?
Aizsargjoslu pārklāšanās gadījumā spēkā ir stingrākie noteikumi. Arī gadījumos, kad zemes gabals vienlaicīgi ir gan aizsargjoslā, gan aizsargājamā teritorijā.

 
V. Tauvas josla

Vai tauvas josla arī ir aizsargjosla?
Nē, - tā ir josla, kas paredzēta kājāmgājējiem, zvejai un kuģošanai, zivju resursu uzraudzībai, robežapsardzībai, kā arī vides aizsardzības, ugunsdrošības un glābšanas pasākumu veikšanai.

Cik plata tā ir?
Gar privāto ūdeņu krastiem – 4 m, gar pārējo ūdeņu krastiem – 10 m, gar jūras piekrasti – 20 m, gar mākslīgi izbūvētiem kanāliem, hidrotehniskām būvēm un citām būvēm uz ūdens – saskaņā ar būves plānu. Tauvas joslu mēra no normālās ūdenslīnijas, bet stāviem krastiem – no nogāzes augšmalas, jūrai – no vietas, kuru sasniedz augstākās bangas.

Kas notiek ar tauvas joslu, ja upe maina gultni?
Tauvas josla pārvietojas līdz ar upi. Ja upes gultne tiek izmainīta mākslīgi, zemi tauvas joslai atsavina saskaņā ar nekustamās mantas piespiedu atsavināšanas normām.

Manā īpašumā pašā vidū atrodas ezeriņš. Kāda tam ir aizsargjosla?
Ja ūdeņi un zeme tiem visapkārt pieder vienam īpašniekam un zvejas tiesības šais ūdeņos nepieder valstij, tad tauvas josla nav jānosaka.

Kas man kā īpašniekam jāzina par aizliegumiem tauvas joslā?
Jūs nedrīkstat ierobežot kājāmgājēju pārvietošanos (iežogot savu zemi tauvas joslā), zvejošanu un kuģošanu, uzraudzību un kontroli, glābšanas pasākumus.

Vai tas nozīmē, ka kāds var uz manas zemes tauvas joslā ierīkot laivu piestātni?
Nē, piestātnes izveidošanu vai jebkuru ar kuģošanu un zveju saistītu darbību var veikt tikai speciāli norādītās vietās un saskaņojot ar zemes īpašnieku.

Vai tauvas josla arī tiek ierakstīta zemesgrāmatā kā aprobežojums?
Jā, visas tauvas joslas jāieraksta zemesgrāmatā kā lietošanas tiesību aprobežojumi.

Kā lai uzzinu, kuri ūdeņi ir publiskie un kuros ūdeņos zvejas tiesības pieder valstij?
Publiskie ūdeņi noteikti ar Civillikuma pielikumiem - I pielikums (1102. pantam) - “Publisko upju un ezeru saraksts”, II pielikums (1115. pantam) – “Ezeru saraksts, kuros zvejas tiesības pieder valstij”, III pielikums (1117. pantam) – “Upju vai to daļu saraksts, kurās zvejas tiesības pieder valstij”.

 
Piezīme:
visā tekstā ar vārdiem “zemes īpašnieks” esam domājuši arī zemes lietotāju.

 

Normatīvie akti, kas nosaka sugu un biotopu aizsardzības prasības

  • "Sugu un biotopu aizsardzības likums" ,2000.
  • Ministru kabineta noteikumi Nr.396 "Noteikumi par īpaši aizsargājamo sugu un ierobežoti izmantojamo īpaši aizsargājamo sugu sarakstu" , 2000.
  • Ministru kabineta noteikumi Nr.421 "Noteikumi par īpaši aizsargājamo biotopu veidu sarakstu",2000.
  • Ministru kabineta noteikumi Nr.117 "Noteikumi par zaudējumu atlīdzību par īpaši aizsargājamo sugu indivīdu un biotopu iznīcināšanu vai bojāšanu", 2001.
  • Ministru kabineta noteikumi Nr.345 "Kārtība, kādā zemes lietotājiem nosakāmi zaudējumu apmēri, kas saistīti ar īpaši aizsargājamo nemedījamo sugu un migrējošo sugu dzīvnieku nodarītiem būtiskiem postījumiem”, 2001.
  • Ministru kabineta noteikumi Nr.45 "Mikroliegumu izveidošanas, aizsardzības un apsaimniekošanas noteikumi", 2001.
  • Ministru kabineta noteikumi Nr.34 “Nemedījamo sugu indivīdu iegūšanas, Latvijas dabai neraksturīgo savvaļas dzīvnieku ieviešanas (introdukcijas), kā arī dzīvnieku populācijas atjaunošanas dabā (reintrodukcijas) atļauju izsniegšanas kārtība”, 2000.
  • Ministru kabineta noteikumi Nr.189 "Dabas aizsardzības noteikumi meža apsaimniekošanā", 2001.

 
Normatīvie akti, kas nosaka aizsargājamās teritorijas, to aizsardzību un apsaimniekošanu

  • Likums “Par īpaši aizsargājamām dabas teritorijām”, 1993 (grozījumi 1997, 2002).
  • Likums “Par Ziemeļvidzemes biosfēras rezervātu”,1997.
  • Ķemeru nacionālā parka likums, 2001.
  • Gaujas nacionālā parka likums, 1999.
  • Slīteres nacionālā parka likums, 2000.
  • Teiču dabas rezervāta likums, 2000.
  • Krustkalnu dabas rezervāta likums, 2000.
  • Moricsalas dabas rezervāta likums, 2000.
  • Grīņu dabas rezervāta likums Nr.354 “Īpaši aizsargājamo dabas teritoriju vispārējie aizsardzības un izmantošanas noteikumi”, 1997.
  • Ministru kabineta noteikumi Nr.212 “Par dabas liegumiem”, 1999.
  • Ministru kabineta noteikumi Nr.83 “Par dabas parkiem”, 1999.
  • Ministru kabineta noteikumi Nr.69 “Par aizsargājamo ainavu apvidiem”, 1999.
  • Ministru kabineta noteikumi Nr.60 “Par Engures dabas parku”, 1998.
  • Ministru kabineta noteikumi Nr.131 “Par aizsargājamiem dendroloģiskajiem stādījumiem”, 2001.
  • Ministru kabineta noteikumi Nr.175 “Par aizsargājamiem ģeoloģiskajiem un ģeomorfoloģiskajiem dabas pieminekļiem”, 2001.

 
Normatīvie akti, kas sekmē dabas aizsardzību

  • Aizsargjoslu likums, 1997 (grozījumi 2002).
  • Meža likums, 2000.
  • Medību likums, 1995 (grozījumi 1997, 1999).
  • Zvejniecības likums, 1995 (grozījumi 1997, 1998, 2001).
  • “Teritorijas attīstības plānošanas likums”, 1998.
  • “Likums par ietekmes uz vidi novērtējumu”, 1998.

     

Vides aizsardzības un  reģionālās attīstības ministrija
Tālrunis: 7026470
Fakss: 7820442
e-pasts: varam@varam.gov.lv
Mājas lapa: www.varam.gov.lv
Jelgavas reģionālā vides pārvalde
Tālrunis: 3023228
Fakss: 3021815
e-pasts: jelgavas.rvp@jervp.gov.lv
Mājas lapa: www.vdc.lv/jelgava
Dabas aizsardzības departaments
Tālrunis: 7026432
Fakss: 7820442
e-pasts: ilona.mendzina@varam.gov.lv
Mājas lapa: www.varam.gov.lv
Lielrīgas reģionālā vides pārvalde
Tālrunis: 7323202
Fakss: 7322359
e-pasts: raimonds.vejonis@lielrigasrvp.gov.lv
Mājas lapa: www.lielrigasrvp.gov.lv
DABAS AIZSARDZĪBAS PĀRVALDE
Tālrunis: 7332016
Fakss: 7332016
Mājas lapa: www.varam.gov.lv
Liepājas reģionālā vides pārvalde
Tālrunis: 3424826
Fakss: 3426902
e-pasts: lrvp@apollo.lv
Mājas lapa: www.vdc.lv/liepaja
Latvijas vides aģentūra
Tālrunis: 7811492
Fakss: 7811494
e-pasts: ilze.kirstuka@lva.gov.lv
Mājas lapa: www.varam.gov.lv
Madonas reģionālā vides pārvalde
Tālrunis: 4823774
Fakss 4823910
e-pasts: vide@madonasrvp.gov.lv
Mājas lapa: www.vdc.lv/madona
Vides valsts inspekcija
Tālrunis: 7321200
Fakss: 7321577
e-pasts: vvi@vvi.gov.lv
Mājas lapa: www.varam.gov.lv
Rēzeknes reģionālā vides pārvalde
Tālrunis: 4622597
Fakss: 4622710
e-pasts: erika.ruskule@rezeknesrvp.gov.lv
Mājas lapa: www.vdc.lv/rezekne
Ietekmes uz vidi novērtējuma valsts birojs
Tālrunis: 7321173
Fakss: 7321049
e-pats: janis.avotins@ivn.gov.lv
Mājas lapa: www.varam.gov.lv/ivnvb
Valmieras reģionālā vides pārvalde
Tālrunis: 4207266
Fakss: 4207281
e-pasts: valmrvp@valmierasrvp.gov.lv
Mājas lapa: www.vdc.lv/valmiera
Daugavpils reģionālā vides pārvalde
Tālrunis: 5423606
Fakss: 5423219
e-pasts: drvp@drvp.gov.lv
Mājas lapa: www.vdc.lv/daugavpils
Ventspils reģionālā vides pārvalde
Tālsrunis: 3626903
Fakss: 3623375
e-pasts: ventspilsrvp@vdc.lv
Mājas lapa: www.vrvp.gov.lv
Slīteres nacionālā parka administrācija
Tālrunis: 3281065
Fakss: 3242505
e-pasts: snp@slitere.gov.lv
Mājas lapa: www.vdc.lv/slitere
Ziemeļvidzemes biosfēras rezervāta administrācija
Tālrunis: 4071408
Fakss: 4071407
e-pasts: biosfera@biosfera.gov.lv
Mājas lapa: www.biosfera.lv
Gaujas nacionālā parka administrācija
Tālrunis: 7974006
Fakss: 7971344
e-pasts: gnp@gnp.gov.lv
Mājas lapa: www.gnp.lv
Ķemeru nacionālā parka administrācija
Tālrunis: 7765386
Fakss: 7765040
e-pasts: linards.kaucis@kemeri.gov.lv
Mājas lapa: www.vdc.lv/kemeri
Teiču dabas rezervāta administrācija
Tālrunis: 4848291
Fakss: 4848161
e-pasts: pasts@teichi.lv
Mājas lapa: www.teici.lv
Latvijas dabas muzejs
Tālrunis: 7220092
Fakss: 7220092
e-pasts: ldm@dabasmuzejs.gov.lv
Mājas lapa: www.dabasmuzejs.gov.lv


Šajā sērijā izdoti:

  1. Dabas aizsardzības normatīvo aktu apkopojums. 1998.
  2. Dabas aizsardzības normatīvie akti. Ministru kabineta noteikumi Nr.212. “Par dabas liegumiem”. 1999.
  3. Dabas aizsardzības normatīvie akti. Ministru kabineta noteikumi Nr.83. “Par dabas parkiem”; Ministru kabineta noteikumi Nr.69. “Par aizsargājamo ainavu apvidiem”. 1999.
  4. Jautājumi un atbildes zemes īpašniekiem īpaši aizsargājamās dabas teritorijās, 1999.
  5. Bioloģiskās daudzveidības nacionālā programma. 2000.
  6. Sugu un biotopu aizsardzība Latvijā. 2001.
  7. Dabas aizsardzība Latvijā 2000.-2002.gadā. 2002.