 DABAS PARKA BEBERBEĶI DABAS AIZSARDZĪBAS PLĀNS
Līdz š.g. 25. novembrim notiek dabas parka Beberbeķi dabas aizsardzības plāna sabiedriskā apspriešana, kuras laikā Babītes pagasta padomē ir pieejama plāna sabiedriskās apspriešanas versija komentāru un papildinājumu izteikšanai. Plāna sabiedriskās apspriešanas sanāksme notiks 27. novembrī plkst. 11.00 Babītes pagasta padomeē (Centra iela 4, Piņķi). Dabas aizsardzības plānu izstrādā Latvijas Dabas fonds, to finansē Rīgas domes Īpašuma departaments.
Līdz š.g. 25. novembrim notiek dabas parka Beberbeķi dabas aizsardzības plāna sabiedriskā apspriešana, kuras laikā Babītes pagasta padomē ir pieejama plāna sabiedriskās apspriešanas versija komentāru un papildinājumu izteikšanai. Plāna sabiedriskās apspriešanas sanāksme notiks 27. novembrī plkst. 11.00 Babītes pagasta padomeē (Centra iela 4, Piņķi). Dabas aizsardzības plānu izstrādā Latvijas Dabas fonds, to finansē Rīgas domes Īpašuma departaments. Dabas parks Beberbeķi robežojas ar Rīgas pilsētas teritoriju un aizņem 302 ha lielu teritoriju. Lielākie zemes īpašnieki šajā teritorijā ir Rīgas dome; parkā atrodas arī 4 privātīpašumi un valstij piederoša zeme. Dabas aizsardzības plāna izstrādes laikā teritorijā tika novērtētas bioloģiskās vērtības, izstrādāts pasākumu plāns dabas parka aizsardzībai un apsaimniekošanai (piemēram, aizsargājamo biotopu kopšana, atkritumu izvešana, dabas parka informācijas zīmju uzstādīšana, taku labiekārtošana u.c.). Dabas parka lielākā vērtība šobrīd ir tā piemērotība atpūtai parka lielāko daļu aizņem veci priežu meži, kā arī kāpas, kas sava ainaviskuma dēļ piemērotas rekreācijai. Dabas parka teritoriju caurauž blīvs taku tīkls, ko iestaigājuši atpūtnieki un kuras paredzēts labiekārtot. Parka dienvidu galā atrodas arī Beberbeķu dzirnavezers, ko kā peldvietu iecienījuši apkārtnes iedzīvotāji. Dabas aizsardzības plāna izstrādes laikā veikta Babītes pagasta iedzīvotāju aptauja par viņuprāt aktuālākajām problēmām saistībā ar dabas parku. Iedzīvotāji atzina, ka svarīgākās problēmas ir nelabiekārtotā pludmale un atpūtas vietas, atkritumi dabas parka teritorijā un informācijas trūkums par dabas parku; kā problēma tika atzīmēta arī pie ezera esošā privātīpašuma žogs, kas konkrētajā vietā liedz atpūtniekiem brīvi pārvietoties gar krastu. Papildus minētajam dabas aizsardzības speciālisti norādīja parkam aktuālu problēmu priežu mežu aizaugšanu ar dabiski neraksturīgām augu sugām, piemēram korinti. Dabas aizsardzības plānam pievienots dabas parka individuālo aizsardzības un izmantošanas noteikumu projekts, kas paredz atļautās un aizliegtās darbības dabas parka teritorijā, kā arī nosaka teritorijas iedalījumu zonās. pielikums
Inese Gmizo, Latvijas Dabas fonds | 
