Kalcifīlo pļavu monitorings
Jaunumi
Misija
Kā mūs atrast?
Struktūra
Vēsture
Gada pārskati
Dabas interešu aizstāvība
Iedzīvotāju un NVO līdzdalības celšana
Dabas aizsardzības plāni
DA plāna izstrāde dabas liegumam Sātiņu dīķi
DA plāna izstrāde dabas liegumam Ruņupes ieleja
DA plānu pasākumu efektivitātes novērtējums
COASTLAKE
Dviete
MARMONI
Zivjērglis
Baltijas grīšļu ķauķis
SNOWBAL
Hydroplan
FOR-REST
GRASSSERVICE
Lietuvas kartēšana
EKOenerģija
Bioloģiskās daudzv. monitoringa aktualizācija
Citi projekti
Sludinājumi
Fotogalerija
Saites
Publikācijas
Dabas skola Ķemeros
Zooloģijas muzejs
Dabas takas un torņi

 

liela izmēra apavi

Projekta Pase
Projekta nosaukums Kalcifīlo pļavu apsaimniekošanas un atjaunošanas monitorings Abavas ielejā  
Projekta norises laiks 2000, 2001
Izpildītāji Latvijas Dabas fonds,
Finansētāji Nīderlandes Karalistes Overaiseles provinces, Nīderlandes Lauksaimniecības, dabas aizsardzības un zivsaimniecības ministrija, Nīderlandes Ārlietu ministrijas
Projekta norises vieta Abavas ieleja
Projekta vadītājs Ivars Kabucis

Kontaktinformācija

telefons 7830999
Fax 7830291
e-pasts kabucis@lanet.lv
adrese Rīga, Raiņa bulv. 31
LV-1010, Latvija

Projekts tika īstenots ar Nīderlandes Karalistes Overaiseles provinces, Nīderlandes Lauksaimniecības, dabas aizsardzības un zivsaimniecības ministrijas un Nīderlandes Ārlietu ministrijas finansiālu atbalstu, Eurograssland projektu ietvaros. Latvijā mūsu sadarbības partneris bija Latvijas Lauksaimniecības konsultāciju un izglītības atbalsta centrs Ozolniekos.

Projekta realizācija sākās 1998.gadā, kad tika kartētas botāniski vērtīgās pļavas aizsargājamajā Abavas ielejas posmā starp Kandavu un Rendu. Lai uzkrātu informāciju par dažādu apsaimniekošanas metožu ietekmi uz botāniski vērtīgo pļavu augu sabiedrībām, izvēlētos tām piemērotāko apsaimniekošanas veidu un sekmētu tādu ieviešanu arī citur, kā turpinājums Abavas ielejas pļavu projektam tika uzsākts pļavu apsaimniekošanas monitorings. Vienu pastāvīgās veģetācijas parauglaukumu izveidoja zemnieku saimniecībā, kurā pļavas nemainīgā režīmā apsaimniekoja vairāk nekā 5 gadus, un divās citās saimniecībās, kurās, 2000.gadā projekta rosināti, saimnieki atsāka apsaimniekot pļavas pēc vairāk nekā piecu gadu pārtraukuma. Vienā no tām tika atsākta pļaušana, bet otrā, par projektā šim nolūkam paredzētiem līdzekļiem, tika iegādātas 10 ‘Latvijas tumšgalvas’ šķirnes aitas, kuras tika ganītas ielejas nogāzē un terasē. Novērojumiem tika  izraudzītas dažādas, vairāk vai mazāk raksturīgas pļavu augu sabiedrības kā arī atmatas, kurās atjaunojas dabisku pļavu augājs. Parauglaukumi tika iekārtoti arī pļavās, kuru pļaušanu vēl tikai paredzēja atsākt. Katrs no šiem trim parauglaukumiem tika iekārtots trīs dažādās teritorijās, kas atšķīrās pēc apsaimniekošanas, novietojuma reljefā un zālāju augu sabiedrību kompleksa. Kopumā veģetācijas uzskaites notieka 63  pastāvīgos 1m2 parauglaukumos, kas izkārtoti transektos. Projekta gaitā katrā pļavu veģetācijas tipā tika ievākti augsnes paraugi un veikta to analīze.

Ivars Kabucis

 

 

Ziedo Latvijas dabai!

Vārds
E-pasts
Komentārs

 

Eiropas vides birojs